Okazionālismi Imanta Ziedoņa darbos "Krāsainās pasakas" un "Epifānijas"

Salikteņatvasinājumu ar īpašības vārdu izmantots šādi vārddarināšanas modelis:
A + S + -ain- > A, piemēram, Šī brīvības sajūta, pirmatnējā un plikvēderainā! vai „no jūras kāpj jūras zaļbārdainie un gliemežainie”
Vārds plik->vēder->ain->s ir saliktenis, kas darināts no īpašības vārda pliks un lietvārda vēders, tekstā, tas izsaka brīvības sajūtu.
Vārds zaļ->bārd->ain->s ir saliktenis, kas sastāv no īpašības vārda zaļš un lietvārda bārda, tekstā, tas bārdain vairumā, augstākā pakāpē piemīt ar pamatvārdu nosauktais zaļais tonis.
I.Ziedonis savos darbos ir izmantojis vientniekvārdu salikteņus.Piem.,„Bet avenes bija sarkanas un zemu pa knābienam, aka viņsētā/...laivu meistaru mūsciemā.” Vārds viņ->sēt->ā tiek darināts no vientiekvārda viņš un lietvārda sēta, kas apzīmē piederību kādai konkrētai teritorijai. Vārds mūs->ciem->ā tiek darināts no vietniekvārda mūsu un lietvārda ciems, kas apzīmē piederību kādai konkrētai teritorijai.
I.Ziedonis savos darbos izmantojis no sugas vārdiem darinātus īpašvārdus. Poētiskā tekstā var arī aktualizēt paronīmu derivatīvos modeļus, iekļaujot tekstā okazionālus darinājumus: „Tikai neviens nezina, kā viņus sauc Brūnīši? Brūnuļi? Gatavelīši? Gatavoņi?”,…