Ojāra Vācieša (1933 - 1983) biogrāfija sākas kara laikā un pēckara gados. Viņa dzīves ceļš aizsākas kalpu galā kā vairumam tā laika dzejnieku un rakstnieku. Dzejnieks ir dzimis Bertas un Oto Vāciešu ģimenē 1933. gada 13. Novembrī Ziemeļvidzemē, trapenes pagasta “Dumpju” mājās. Kopā ar dzīvesbiedri krievu dzejnieci Ludmilu Azarovu nozīmīgāko mūža daļu dzīvojis Rīgā, Lielajā Altonavas (tagad O. Vācieša) ielā 19, 1993. gadā tur atvērts dzejnieka muzejs. Strādājis laikrakstu un žurnālu redakcijās, visilgāk – žurnālā “Draugs” (1968-1983).
Ojāra Vācieša dzejoļu krājums „Gamma” ir izdots 1976. gadā, izdevniecībā „Liesma.” Dzejoļu krājumā ,Vācieša pasaules skatījums kļuvis harmoniskāks - autors vairs “nestāv malā”, tiesneša tribīnē uzrāpies, bet gan visur ir “iekšā”. dominē dzīvības un dabiskuma pretnostatījums mehāniskai, sadzīviski utilitārai dzīves uztverei.
Grāmatas noformējumu veidoja mākslinieks Jānis Svenčs, manuprāt, grāmata ir noformēta ļoti gaumīgi, tā ir neitrāla, bet spēj pievērst uzmanību. Savdabīgi šķiet tas, ka zīmējumi ir melnbalti. Grāmata ir neliela un ērta lasīšanai ar 2008 lpp .Dzejoļu krājums nav sadalīts, taču es to iedalītu 4 daļās. Katrā no daļām ir rakstīts par vienu tēmu, piemēram, 1. daļā – par bērnību, 2. daļā – par dabu, 3. daļā – par mīlestību un 4. daļā par nāvi., gandrīz katram dzejolim ir savs nosaukums
Ojārs Vācietis ir kritisks pats pret sevi kā cilvēku, kā personību. Cilvēkam kā attīstītai būtnei ir jātiecas pēc attīstības, pilnības, tālab cilvēkam būtu jāizkopj sevī pozitīvās rakstura iezīmes un jāizskauž negatīvās. Dzejniekam nešķiet pieņemama cilvēka nepretošanās savam vājumam, slinkumam vai neizdarībai. Ojārs Vācietis – tas ir īpašs brīnums mūsu nacionālajā literatūrā, mūsu kultūrā.
Spēcīgākais un augstākais lidojums...…
