Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Uz putnu lielceļa" analīze

Dzejoļu krājuma analīze.
Es izvēlējos analizēt Ojāra Vācieša dzejoļu krājumu „Uz putnu lielceļa”. Šo izdevumu izvēlējos, jo mani ieintriģēja nosaukums – uz putnu lielceļa... Lielceļš? Liels ceļš! Putnu ceļš? Kur? Debesīs? Nosaukums liecina, ka krājums ir kā domu lidojums, kā kaut kas praktiski nereāls, bet tai pašā laikā gājputni tiešām rudenī laižas uz Nīlu un arī mēs – cilvēki- ejam savu dzīves ceļu. Manas izvirzītās asociācijas apstiprinājās – O.Vācietis dzejoļos ievij daudz retorisku un dziļu domu, viņš balansē arī starp pasaulēm, piemēram, ‘dzīve un pasaule ir milzīgas sveces’, tomēr lielā daļā no viņa daiļrades tiek rakstīts par mīlestību, sapņiem un arī personības un nacionālo brīvību.

Dzejoļu krājums ir iznācis 2006.gadā, tas ir samērā jauns izdevums un to sakārtojusi Gundega Sēja. Diemžēl šis ir viens no daudzajiem krājumiem, kas lasītāju rokās nonāk pēc latviešu dzejnieka Vācieša nāves. Uzskatu, ka krājums nav autentisks, jo, pirmkārt, to sastādījis nav pats autors un, otrkārt, dzejoļi ir fragmentāri ņemti no citiem izdevumiem, tomēr tas ļauj iepazīt dzejnieku no dažādiem skatu punktiem un dažādiem laika posmiem.
Jā, es mīlu
padebešos kāpjošo pa vienu saules staru,
savas zemes diezgan pamazo
bet-cīruļbaru.

Katrs O.Vācieša dzejolis ir īpašs, gan kompozīcijas, gan satura ziņā. Dzejai ir visdažādākās pantu formas – sastopami tautasdziesmām raksturīgie četrrindu panti, vai arī dzeja, kas nemaz nav sadalīt rindkopās, kā arī piecrindu un trīsrindu panti. Daži dzejoļi ar savu kompozicionālo izkārtojumu atšķiras no pārējiem.
…