Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Antracīts" analīze

Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi
Krājumā ir daudzi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, kuri paspilgtina autora izteikto domu dzejolī. Visbiežāk ir lietoti epiteti, salīdzinājumi un personifikācijas.
1. Personifikācija – „Aiz loga čāpstina lietus – pa visu nakti nav paēdis”. (Aiz loga čāpstina lietus)
2. Metafora – „Laime ir čigāniete”. (Sirdi izkratīt)
3. Ironija – „Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, aizdzen tautu mūžībā”. (Pūt, vējiņi)
4. Personifikācija – „Debess pārrauj pār galvu man melnu tepiķi”.(Negaiss)
5. Salīdzinājums – „Un dārd tas tepiķis kā balamute, kā bleķis”. (Negaiss)
6. Salīdzinājums – „Muižas svilst kā darvas ķīpas”. (Pūt, vējiņi)
7. Metafora – „Es biju izslāpis vientulības”. (Antracīts I)
8. Salīdzinājums – „Aiz loga kā rasa, kā asara ir atnācis zalgojošs rīts”. (Aiz loga)
9. Salīdzinājums – „Žūst ģimene kā ķimene”. (Cinisms)
10. Epitets – „Gladiolu karstās liesmas”. (Melodija)
Šie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir tiešām iedarbīgi uz lasītāju, bez šiem līdzekļiem dzejoļi būtu „pliekani” un tie liktos kā vienkārši vārdu salikumi. …