Ojāra Vācieša dzejoļu "Krāces", "Pa bruģi", "Gauja" un "Sergejam Jeseņinam" analīze

Dzejoļos autors pauž divas dažādas dzīves uztveres. Dzejolī “Krāces” liriskais “es” ir mērķtiecīgs, pacilāts, gatavs cīņai, taču dzejolī “Pa bruģi” liriskais “es” ir dzīves nomocīts, drūms, neredz jēgu attīstīties. Abos dzejoļos autors izklāsta savas domas ar dabas apraksta palīdzību (krāces, akmeņi, mežs, pļava, lauks), apraksta cilvēka dzīves ceļu no 2 dažādiem skatu punktiem. Abi skatu punkti mūsdienās ir aktuāli, jo ir gan pozitīvi, gan negatīvi domājoši cilvēki.

O. Vācieša dzejoļa “Gauja” analīze
Motīvs: patriotisms.
Liriskais “es”, manuprāt, salīdzina Gauju ar Latviju, patriotiski noskaņots, apņemas atrast savas dzimtenes upi Gauju starp visām pasaules upēm (“Starp visām Jeņisejām, / Starp visām Gangām un Elbām, / Apņemos tevi atrast”). Lai arī kur būtu liriskais “es”, viņš vienmēr atradīs savu dzimteni, viņa saikne ar Latviju ir nemirstoša. Ja kādreiz kas notiks ar viņa mīļo Gauju, viņš gatavs cīnīties par to.
Pārējie tēli: ūdens, Dievs, asinssaite, gaišums, rudzi, asaras, ievas.
…