Ogļhidrāti

hidrāti ir vielas, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa.
Uzturā ogļhidrāti tiek iedalīti:
izmantojamos ogļhidrātos, kas zarnās sadalās un tiek uzsūkti (monosaharīdi, disaharīdi, ciete un glikogēns) un
neizmantojamos ogļhidrātos, kas zarnās nesadalās un nevar tikt uzsūkti (uztur šķiedrvielas – polisaharīdi, izņemot cieti, lignīns – lielmolekulārs savienojums, ko veido dažādi spirti , oligosaharīdi, fruktāni un rezistentā jeb nesagremojamā ciete). [2]
Šāds iedalījums ir atzīts ASV.
Eiropas kopienas valstīs pieņemts par uztura ogļhidrātiem apzīmēt tikai izmantojamos ogļhidrātus un cukuriem līdzīgos spirtus (sorbītu, ksilītu u.c.). Balstvielas ir visi nesagremojamie ogļhidrāti, vaski, sveķi, mucīni, hitīns u.c. [2]
Galveni uztura ogļhidrāti.
Monosaharīdi jeb vienkāršie cukuri. Uzturā monosaharīdus galvenokārt pārstāv glikoze un fruktoze, kas ir augļos, ogās un dārzeņos. Galaktoze sastopama ļoti mazā daudzumā. Tā galvenokārt ir raudzētos piena produktos, jo mikroorganismi, kas sašķeļ laktozi glikozē un galaktozē, vairāk izmanto glikozi. Dažos augos ir nedaudz mannozes (arī heksoze). Glikoze, fruktoze, galaktoze un mannoze ir izmantojamie cukuri.…