Ogļhidrāti dabā veidojas zaļajiem augiem veicot fotosintēzes procesu. Ogļhidrātu svarīgākā funkcija ir, organisma apgāde ar enerģiju. Organismā `sadegot` 1 gramam ogļhidrātu, izdalās 17 kJ jeb 4 kcal siltuma. Ja cilvēks uzņem pārāk lielu ogļhidrātu daudzumu, tad tas uzkrājas aknās un muskuļaudos dzīvnieku cietes glikoigēna veidā. Ja veidojas lieli ogļhidrātu pārpalikumi, tad tie pārvēršas taukos.
Pēc uzbūves ogļhidrātus iedala vienkāršajos un saliktajos ogļhidrātos. Vienkāršos ogļhidrātus sauc arī par monosaharīdiem, taču saliktie ogļhidrāti dalās disaharīdos un polisaharīdos. Par vienkāršajiem ogļhidrātiem sauc ogļhidrātus, kurus nav iespējams hidrolizēt. Hidrolizējot saliktos ogļhidrātus, no disaharīdiem veidojas divas , bet no polisaharīdiem daudz monosaharīdu molekulu.
Monosaharīdi, jeb bieži sastopami dabā. Pazīstamākie no tiem ir glikoze un fruktoze, kas piešķir ogām, augļiem un medum saldo garšu. Glikoze sauc arī par vīnogu cukuru, fruktozi par augļu cukuru. Savstarpēji tās ir izomēras vielas un sastopamas atrodamas medus sastāvā. Monosaharīdos ietilpst arī riboze un dezoksiriboze. Dabā esošo monosaharīdu molekulās ir pieci vai seši oglekļa atomi.
Monosaharīdi ir organiskie savienojumi, kuru molekulās ir vairākas hidroksilgrupas un aldehīdgripa vai ketogrupa.…
