Speciālos apstākļos vienāda biezuma interferences joslām var būt koncentrisku gredzenu veids. Šādu interferences ainu sauc par Ņūtona gredzeniem. Tie var izveidoties plānā kārtiņā starp divām sfēriskam virsmām ar nevienādiem Liekuma rādiusiem vai arī starp sfērisku un plakanu virsmu.
Aplūkosim kārtiņu starp plakanu un sfērisku virsmu , kāda izveidojas, uzliekot plakani izliektu sfērisku lēcu uz plakanas plāksnītes.
Kartiņas biezums d ir vienāds visos tajos punktos, kuri atrodas vienāda attālumā r no plāksnītes un lēcas saskaršanas punkta. To var izteikt atkarība no attāluma r un lēcas sfēriskas virsmas rādiusa R. Saskaņa ar Pitagora teorēmuVirsmas, starp kurām attālumā r no plāksnītes un sfēriskas lēcas saskaršanās punkta veidojas plānā kārtiņa, ir gandrīz paralēlas. Stars, kas krīt perpendikulari kartiņai, daļēji atstarojas no virsmas starp lēcu un gaisa slānīti. Gaismas stara lielākā daļa iziet cauri kārtiņai un no robežvirsmas starp gaisa slānīti un stikla plāksnīti notiek daļēja atstarošanas.
Tā kā viens stars reflektējas no optiski blīvākās vides - stikla un maina fāzi uz pretējo , bet otrs reflektējas no optiski mazāk blīvas vides - gaisa un fāze nemaina, varam teikt ,kā gaišajiem
gredzeniem ir tādi r, kuriem ir spēka nosacījums Izpildot šo darbu, mēs izskaidrojām, ka temperatūras apgabalā no 20C līdz 100C pretestības pieaugums ir proporcionāls temperatūras pieaugumam. Attēlojot iegūtos datus grafikā, mēs redzam, ka tā arī ir. Salīdzinot iegūto materiāla termiskās pretestības koeficienta vērtību ar tabulas datiem, ir redzams, kā pētamais paraugs ir izstrādāts no vara. Aprēķinot kļūdas, mēs iegūvām ļoti mazas, niecīgas vērtības, kas acīmredzami ir saistītas ar neprecīzu mērīšanu. Praktiski šīs neprecīzitātes nevar neko ietekmēt un līdz ar to mēs varam uzticēties iegūtiem rezultātiem.
Mēs noteicam gaismas viļņa garumu, izmantojot Ņūtona gredzenus, tas vidēji ir vienāds 537∙10-4 51.3∙10-4mm kur aprēķinot mēs varējam kļūdīties izmērot d – Ņūtona gredzena diametrus. …