Mūsdienās noziedzīgo nodarījumu galvenais mērķis lielākoties ir materiālo labumu iegūšana.
Latvijas Republikas Satversmes 105.pants garantē ikviena tiesības uz īpašumu, taču vienlaikus ir arī norādīts, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Līdzīga īpašuma tiesību aizsardzības norma ir ietverta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1.pantā. Tajā cita starp ir arī noteikts, ka nevienam nevar atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.
Ievērojot cilvēktiesību dokumentos nostiprinātās vērtības, valstij ir pienākums aizsargāt cilvēkus no noziedzīgām darbībām. Tas savukārt ir saistīts ar valsts tiesībām likumā noteikt negodīgi, vēl jo vairāk – noziedzīgi, iegūta īpašuma atsavināšanu tiesas ceļā. Var droši apgalvot, ka būtu acīm redzama pretruna ar izpratni par tiesisku valsti, ja kāds varētu netraucēti izmantot noziedzīgi gūtos labumus.
Valstij, risinot krimināltiesiskās attiecības, viens no uzdevumiem un arī viena no tiesībām ir izņemt no apgrozības noziedzīgi iegūto mantu. Likumos un praksē parasti to realizē formā, ko sauc par konfiskāciju (dažkārt – par izņemšanu).…