1. Lauksaimniecība
2000. gadā lauksaimniecības nozares īpatsvars IKP kopējā struktūrā bija 2,5%, bet lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars bija 13,3%. Lauksaimniecības preču (tais skaitā saražoto pārtikas preču) eksports veido 5,4% no kopējā Latvijas eksporta. Turpretī preču imports palielinājies līdz 11,8%. Lauksaimniecības gala produkta struktūrā lielāko īpatsvaru veido tradicionālo nozaru produkcija – piens (23%), graudi (21%), cūkgaļa (11%).
Stiprās puses
Nepārtraukts lauksaimniecības attīstības politikas vadības uzlabojumu process, tai skaitā institucionālo mehānismu uzbūves izmaiņas, nodrošina atbalstu politikas plānošanas principiem un veicina tās kvalitāti, rada labvēlīgāku vidi pakāpeniskas un mērķtiecīgas nozares attīstības nodrošināšanai. Likumdošanas pamatstruktūras un principi nodrošina finansu atbalstu lauksaimniecībai ne mazāk kā 3% apmērā no valsts vispārējā budžeta izdevumiem.
Vājās puses
Lauku saimniecību struktūra ir sadrumstalota, un komerciālas attīstības iespējas ir ierobežotas. Vāja tehnoloģiskās attīstības līmeņa dēļ, saimniecību darba ražīgums ir zems. Lauksaimniecības produktu tirgus pašreizējo ienākumu līmenī faktiski ir uzskatāms par piesātinātu, turpretī eksporta iespējas pagaidām vēl nav pilnībā apgūtas. Ievērojamā daļā pārstrādes uzņēmumu ražošanas iekārtas un tehnoloģijas ir novecojušas, tādēļ produkcija tikai daļēji atbilst ES tirgus prasībām un standartiem, samazinot produkcijas eksporta iespējas.
Ražotāju ienākumi atkarīgi no klimata apstākļiem, sezonalitātes un produkcijas cenu izmaiņām, kuras nosaka situācija pasaules tirgū. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas apjomu samazināšanos, palielinās lauksaimniecībā neizmantotās un ar krūmiem aizaugušās platības. Latvijā netiek izmantoti 19% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.…
