Novērojumu piezīmes, kodēšana un analīze

Ir 4 novērojumu piezīmju tipi:
īsa piezīme;
dienasgrāmata
žurnāls;
piezīmes.

Kvalitatīvajā socioloģijā izmanto vairākus novērojumu piezīmju veidus:
metožu un tehniku piezīmes;
etnogrāfiskās vai aprakstošās metodes;
piezīmes, kas paredz sociālās situācijas analīzi vai iztirzā pētījuma avotus.

Atšķirība starp ekspedīciju un lauka pieredzi ir novērojuma piezīmes.
Metodoloģiskās piezīmes izdala vairākas tehnikas, atkarībā no datu vākšanas veida – tās var lietot kā instrumentu paša izaugsmei datu vākšanā. Pēc sākuma perioda, kad datu vākšana var būt apgrūtināta, bet pēc šī kritiskā pielāgošanās perioda, no metodoloģiskajām piezīmēm var mācīties.
Aprakstošās piezīmes ir viela pārdomām un ekspedīcijas darba “miza”. Daudzas piezīmes ir aprakstošas un tām ir divi avoti – noskatīšanās un klausīšanās.
Analītiskās piezīmes – analītiskajām piezīmēm ir relatīvi maza nozīme. Tajās var izteikt savas domas par pētījuma organizēšanu vai savas idejas par to, ko pētnieks domā.
Kā analītiska pētījuma metode ietvertā novērošana ir atkarīga no kārtīgiem, pilnīgiem un detalizētiem pierakstiem. Piezīmes ir jāraksta pēc katra novērojuma, kā arī vēlāk daudzos ikdienas kontaktos ar informatoru, tādos kā nejauša satikšanās un telefona sarunas. Novērojuma piezīmes tiek reģistrētas pētījuma arī pirmsnovērojumu stadijā. Novērojumu piezīmes ietver cilvēku, gadījumu un sarunu aprakstu, kā arī novērotāja rīcību, sajūtas un nojausmas jeb hipotēzes. Gadījumu un sarunu secība un darbības laiks ir jāpiefiksē pēc iespējas precīzāk. Ja kaut kas nav pierakstīts, tas nav noticis. Ietvertā novērošana tiecas uz atmiņu par redzēto, sajusto domāto, dzirdēto koncentrāciju.…