1.Notariāta jēdziens
Notariāts - cēlies no latīņu vārda – „nota”- zīme, raksts. Notarius – rakstvedis.
2.Notariāta rašanās un vēsturiskā attīstība.
Sākotnēji vēsturiski notārs tika pielietots Senajā Romā, nevis attiecībā uz notāriem, bet uz tiem, ko tolaik sauca par vergturus, bagātos zemes īpašniekus, rakstvežus, lietvežus. Tā sauca izglītotos vergus, kurus izmantoja, lai nokārtotu savu lietvedību, tie vairāk pildīja grāmatveža funkcijas. Vēlāk tos sāka saukt par notāriem.
Notariāta izcelšanās un attīstība.
Notariāts sākotnēji izcēlās kā privāts avots. Sākotnēji testamenti tika sastādīti mutiski, nevis rakstiski. Tāds darījuma veids bija nedrošs. Viņus Senajā Romā iesauca par tabeleoniem, tie nodarbojās ar juridiskas palīdzības sniegšanu un pelna maizi ar savu prasmi, bet šis arods ir īpatnējs.Sākotnēji mantojumu Senajā Romā nesastādīja rakstiski, izmantoja saietus. Šā aroda prasmei drīz vien pievērš uzmanību, jo šis arods ir saistīts ar likumu piemērošanu dzīvē. Viņi strādāja paši par sevi – privāti. Valsts nav vienaldzīga pret tabeleoniem. Tabeleons nedrīkst stādīt dokumentus kā viņš grib. Tie tiek uzņemti uzskaitē un tiem tiek izsniegtas atļaujas, ka viņš var pildīt šīs funkcijas. Notariāts veidojas kā privāta institūcija, bet vēlāk iegūst publisku raksturu, tas tiek uzraudzīts un kontrolēts. Viduslaikos notāri ir atrodami lielākoties pilsētas, tur kur ir lieli nekustamie īpašumi. Notariāts Krievijā veidojas tieši pēc tāda paša šablona kā Senajā Romā, tas rodas kā privāts institūts. Pie laukumiem, kur apgrozās vairāk cilvēku tiek ierīkoti notāru kantori.…
