Vienotas definīcijas nav, arī senāk vēsturē pastāvēja dažādas SP definīcijas.
Sociālā politika – 1) politikas sfēra, kuras priekšmets ir iedzīvotāju visa sabiedriskā atražošanās kopumā: līdzdalība ražošanā un sadalē, materiālais un garīgais patēriņš, darba un sadzīves apstākļi, iztikas nodrošinātība darba nespējas vai trūkuma gadījumos, garīgā potenciāla atjaunošanās, iedzīvotāju veselības un ilga mūža nodrošināšana, visu sabiedriskās atražošanās komponentu stabilitāte un progress.
2)Pasākumu kopums, kam jānodrošina cilvēka eksistencei un dzimtas turpināšanai nepieciešamie sociāli ekonomiskie apstākļi, tā ir valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā, lai sekmētu pilsoņu labklājību. Gosta Espings Andersens uzskata, ka SP ir pasākumu kopums, kuras mērķis ir sasniegt noteiktu labklājības līmeni visiem cilvēkiem kopumā. Piemēram, bezmaksas vidējās izglītības nodrošināšana. Ir cilvēki ar dažādu ienākumu līmeni un ja vidējā izglītība būtu maksas, tad dažiem skolēniem iespējas sasniegt kaut ko vairāk jau no izejas pozīcijām būtu atšķirīgas, kā tas ir ar augstāko izglītību, kuras maksa šobrīd ir ļoti augsta. ES izpratnē ļoti svarīga ir sociālā kohēzija. Ko garantē valsts? Piemēram, dažāda veida pabalstus: slimību, bērna kopšanas, bezdarbnieka pabalstu, palīdzību trūcīgām ģimenēm, pensijas un tamlīdzīgi.
Sociālā politika ir pasākumu kopums, kuras mērķis ir sasniegt noteiktu sociālās labklājības vai drošības līmeni visiem cilvēkiem kopumā vai noteiktām cilvēku grupām. Sociālā politika ietekmē ienākumu sadali un veido sociālās drošības sistēmu.
Sociālās politikas iespējas ir cieši saistītas ar valsts ekonomisko un finansiālo situāciju. Izlemjot palielināt pabalstus, politiķiem jābūt drošiem, ka valsts tos varēs izmaksāt. Taču starp sociālo un ekonomisko politiku ir arī atgriezenisks sakars. Sociālā politika izšķiroši ietekmē darba ražīgumu, nodarbināto atdevi, ekonomiskās politikas realizēšanas intelektuālo, morālo un ekonomisko vidi. Sociālā politika ir katras valsts politikas sastāvdaļa neatkarīgi no tā vai ir izvirzīti kādi noteikti mērķi sociālajā sfērā vai nē, tā izpaužas valsts attieksmē pret iedzīvotājiem vai to grupām un atsevišķiem sabiedrības slāņiem. Sociālās politikas uzdevumi ir:
1.nodrošināt sociālo resursu atražošanu;
2.nodrošināt sociālās sistēmas stabilitāti;
3.ierobežot sociālās diferenciācijas procesus(nepieļaut pārāk lielu soc. nevienlīdzību, kas apdraud sabiedrības pastāvēšanu);
4.mazināt sociālo spriedzi, stabilizēt sabiedrību tajā integrējot arī mazaizsargātās iedz. grupas.…
