Vēsture: Pirmais norvēģu karalis bija Haralds Skaistmanis, kurš ap 872. gadā spēja apvienot norvēģu zemes. No 800. līdz 1000. gadam norvēģu vikingi iekaroja plašas teritorijas Eiropā. No 1389, līdz 1814. gadam Norvēģija bija apvienota ar Dāniju, bet no 1814. līdz 1905. gadam-ar Zviedriju. 1905. gadā Norvēģija kļuva neatkarīga valsts. Pirmā pasaules kara laikā tā ievēroja neitralitāti. 1940.-1945.gadā Norvēģiju okupēja Vācija. Kopš 1949. gada- NATO locekle.1994.gada referendumā par iestāšanos ES 52,2% norvēģu nobalsoja pret iekļaušanos šajā savienībā.
Skandināvijas kalni: Skandināvijas pussala pasaules fizioģeogrāfiskajā kartē atgādina tīģeri. Skandināvijas tīģera dzeltenbrūno daļu veido Skandināvijas kalni, kas stiepjas ziemeļu - ziemeļaustrumu virzienā apmēram 1700 km garumā, šķērsojot divu valstu - Norvēģijas un Zviedrijas – teritoriju. Kalnu platums ir dažāds, pārsvarā no 200 līdz 300km, vietām pat 600 km. Augstākās kalnu daļas paceļas dienvidu un ziemeļu daļa (1500-2400m).
…
