Normatīvo aktu jaunradei ir būtiska loma Latvijas jaunās tiesību sistēmas veidošanā, jo normatīvo aktu jaunrade pēc būtības ir ‘’valsts darbības forma, kas vērsta uz tiesību normu radīšanu, kā arī šo normu pilnveidošanu vai atcelšanu.
Tiesību jaunrade ir sarežģīts process, kurā jāievēro šādi vispārīgie principi:
1.Demokrātisms – normatīvais akts regulē sabiedriskās attiecības un tādēļ ir būtiski svarīgi, lai normatīvā akta sagatavošanas procedūrā būtu demokrātiska, atklāta, iesaistot šajā procesā ieinteresētās personas un institūcijas. Gatavajam normatīvajam aktam jābūt vērstam uz cilvēku tiesību un brīvību maksimāli iespējamu ievērošanu.
2.Likumība – izstrādājamam normatīvajam aktam jābūt likumīgam, tam jābūt izdotam, stingri ievērojot augstāka juridiska spēka normatīvos aktus.
3.Zinātniskums – normatīvajam aktam jābūt zinātniski pamatotam, jābalstās uz zinātniskām atziņām; tā tapšanā jāiesaista zinātniskās un pētniecības iestādes attiecīgajās nozarēs.
4.Rūpība – kļūdas, neuzmanība vai aizmāršība šāda līmeņa un statusa dokumentos var nopietni kaitēt ne tikai šai nozarei, bet pat valsts prestižam kopumā.
Normatīvo aktu jaunrades procesu var iedalīt vairākās stadijās:
1.Sagatavošana, tā iesākas ar iniciatīvu – tiek pieņemts lēmums par kāda normatīvā akta izstrādāšanas nepieciešamību. Iniciatīvas var atšķirties pēc formas, visizplatītākā forma ir iniciatora rīkojums kādai personai vai institūcijai. Normatīvo aktu jaunrade ir process, kurā ir nepieciešama maksimāla atklātība. Tad seko iniciatīvas analīze, kas faktiski ir pirmsprojekta pētījums. Trešais posms ir normatīvā akta sākotnējā teksta sastādīšana. Ceturtais – sākotnējā teksta apspriešana. Piektais – saņemto analīžu un priekšlikumu izvērtēšana un projekta galīgā rediģēšana.…
