NORMATĪVIE AKTI, KAS REGULĒ VIRSTUNDU DARBU
Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās tiesību normas, darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi [Darba likums 1. daļa, 1. pants]. Darba devēju un darbinieku tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
VIRSSTUNDU DARBA LAIKS
Stājoties darba attiecības un slēdzot darba līgumu ļoti svarīgi ir precīzi vienoties par darba laikā nosacījumiem. Darba likuma ir noteikti vairāki darba laikā un tā organizēšanas veidi un nosacījumi. Darba likumā ir paredzēti vairāki darba laikā veidi: normālais darba laika, nepilnais darba laiks un virsstundu darba laiks, kā arī normālais saīsinātājs darbs, nakts darbs, svētku darbs, darba atpūtas laikā.
Normālais darba laiks ir 8 stundas diena, vai 40 stundas nedēļā, virsstundu darba laiks ir tas, kuru darbinieks veic virs normālā darba laikā.
Darba likums stingri nosāka, ka virsstundu darbs ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Turklāt, ja puses par virsstundu darbu vienojušies, tas tomēr nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.
Turklāt kā obligāts pienākums darba devējam paredzēts par virsstundu maksāt darbiniekam piemaksu nemazāk kā 100% apmērā no vidējas izpeļņas. Darba devējam ir nozīmīgi un precīzi veikt darba laika uzskaite, kad darbinieks veic virsstundu darbu, jo tikai precīzi uzskaitītas stundas ļauj saņemt precīzu piemaksu par virsstundu darbu. Dažkārt starp darbinieku un darba devēju rodas konflikts par to kā darbinieks nav saņēmis adekvātu piemaksu par virsstundām. Pārsvarā šīs problēmas pamatā ir tieši darba devēja ir veikta neprecīza darba laika uzskaite.
…
