1939. g. 1. septembra Vācijas iebrukums Polijā nebija pirmais karadarbības sākums Eiropā, taču pateicoties tam lokālie kari savienojumā ar PSRS karu ar Japānu, kļuva par daļu no vispasaules konflikta. Līdz pat septembra vidum PSRS armija ieņēma nogaidošu pozīciju pie Polijas robežas, tajā neiebrūkot, lai sagaidītu papildspēkus, jo 15. sep. tika parakstīts miera līgums ar Japānu Mongolijā un Žukova divīzija varēja pārmest savus spēkus uz rietumiem.1
Vācu – Padomju Krievijas savienība radīja jaunu ģeopolitisku situāciju Eiropā, kaut arī sabiedrotie un pati Padomju Krievija centās izvairīties no tiešas konfrontācijas. Kamēr Padomju Krievija aprobežojās ar antirietumisko propagandu un materiāli – tehnisko palīdzību no Vācijas, sabiedrotie pievēra acis uz Padomju Krievija politiku, lai to nekonfrontētu. Tas savukārt netraucēja Vācijas un Padomju Krievija pilnīgā iznīcināt Poliju un atjaunot savā starpā robežu, kāda tā bija 19. gs. Uzvara austrumu frontē ļāva Hitleram realizēt savu darbību rietumos.2
Vēlāk Padomju Krievija Molotova – Ribentropa paktu* mēģināja attaisnot ar to, ka tas deva laiku Padomju Krievija sagatavoties aizsardzībai (pret vēlāko Vācijas uzbrukumu), taču tas ir viens no piemēriem vēstures datēšanai ar aizgājušo datumu, jo kaut arī tika pieļauta iespēja, ka Vācija uzvarot sabiedrotos vērsīsies pret Padomju Krievija, tas tomēr bija tikai viens no iespējamajiem variantiem.…
