Daugavas kreisā krasta zemes kādreiz tika dēvētas par Babatas zemēm- nosaukums cēlies no Babītes ezera. Rīgas novada zemes 13. gadsimtā drīkstēja izmantot jebkurš pilsētas iedzīvotājs. Rīgas pilsēta paturēja pār šīm zemēm vienīgi virsīpašnieka tiesības. Sākot ar 14. - 16. gadsimtu šīs zemes drīkstēja izmantot vienīgi Rīgas rātes locekļi, par ko Rīgas rātes kasē maksāja t.s. aizsardzības cenu. Pilsētnieku zemes īpašumi šajā laikā veidojās kā pļavas, apstrādāta aramzeme un dārzi.
Bez parastā zemes izmantošanas veida plašā apkārtnē ārpus Rīgas izveidojās vēl cits zemes izmantošanas veids- nelielas muižiņas, kas bija vienas no pirmajām muižām Latvijā. Rakstu liecības saglabājušās kopš 14. gadsimta. Līdz 17. gadsimtam tās pakāpeniski nonāca Rīgas pilsētas un tās pārvaldes- Rīgas rātes locekļu īpašumā.
Muižiņās ierīkoja nelielas saimniecības un turīgākās rīdzinieku ģimenes tur apmetās vasaras atpūtai. Muižiņu nosaukumi bieži mainījušies. Tā Nordeķu muiža saukusies par Fridriha, Fogela, Grāves un Reima muižu- atkarībā no īpašnieka vārda.
Muižiņa atradusies ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī- liela satiksmes ceļa malā, kas sākās pie Iļģuciema pārceltuves, gāja gar muižiņu, tālāk- līdz Lielupes pārceltuvei pie Buļļciema un pieslēdzās Slokas, Tukuma ceļam.
Buļļciema pārceltuve ilgu laiku bija vienīgā, pa kuru no Rīgas varēja nokļūt Kurzemes pusē. Jau 17. gadsimtā bija noteikts, ka ikvienam, kas veda labību un lauksaimniecības preces no Kurzemes uz Bolderāju un otrādi, atļāva izmantot tikai šo ceļu. Ierīkot blakusceļu bija singri aizliegts, jo tas mazinātu Buļļciema pārceltuves ienākumus.
Buļļu muiža kā reducēta muiža piederēja Zviedrijas kronim, kas vēlāk to ieķīlāja virssoģim Hermanim Vitem fon Nordekam. Viņa dzimtas pārstāvei Elizabetai fon Nordekai tā piederēja vēl 1769. gadā.
Buļļu muižas ceļš savu nozīmi nezaudēja arī pēc plostu tilta uzcelšanas 1714. gadā. Šajā laikā Pārdaugavas teritorija kļuva vairākapdzīvota.
Senākās ziņas par Nordeķu muižu ir saglabājušās J.K.Broces rakstos un zīmējumos.
Ir zināms, ka zviedru karapulki 1576. gadā Nordeķu muižu nodedzinājuši. Tajā laikā gan tā saucās par Korta Grāvena muižu.
…
