Noras Ikstenas darba "Ormanis, kas prata ieskatīties sirdīs" analīze

1. Tēma.
Stāsta tēma ir neparastas spējas lasīt domas jeb „ielūkoties ļaužu sirdīs” un tas, kā tās tiek izmantotas. Sākumā ormanis tās lietoja, lai piepildītu savu pasažieru slēptos sapņus, bet saprata, ka tas ir ļoti nogurdinoši un viņam ikreiz „sirds iesāpējās”, kas viņš cilvēku sirdīs redzēja skumjas. Šīs spējas viņu nomāca un viņš nolēma aizbraukt uz lielu pilsētu, un „pārvadāt tikai tos, kuriem sirdī ieskatīties bija grūti”. Viņš nejutās gana stiprs, lai varētu izmantot savas brīnumainās spējas.
2. Problēma.
Stāsta problēma ir tas, vai neparastas spējas ir vērtīga dāvana vai smaga un nepanesama nasta. Ormanis vēlas darīt labu un aizvest savus pasažierus turp, kur „viņus sauc sirds”, bet tas nozīmēja arī uzklausīt, kā ļaudis „runāja visu, kas bija uz sirds”.…