Ievads.
Pēdējo gadu laikā daudzas valstis ir veikušas nozīmīgas izmaņas preču apgrozības jomā. Saimnieciskajā praksē arvien plašāk tiek izmantotas jaunās preču piegādes metodes un tehnoloģijas. Tās bāzējas uz loģistikas koncepcijām.
Loģistikas attīstības problēmas piesaista arvien plašāku interesi ekonomiski attīstītajās valstīs pirmkārt jau sakarā ar iespējām sasniegt ekonomiskā raksturā ieguvumus. Apstākļos, kad ražošanas apjomu pieaugums un iekšnacionālo un makrosaimniecisko sakaru paplašināšanās ir novedušas pie izdevumu pieauguma apgrozījuma sfērā, uzņēmēji pievērsās jaunu optimizācijas formu un izdevumu samazināšanas metožu izstrādei šajā jomā.
Loģistika (no grieķu „logistike” - māksla aprēķināt, spriest) – tā ir zinātnē kas pēta materiālo un informācijas plūsmu plānošanu, organizāciju, vadīšanu, kontroli un regulēšanu telpā un laikā sākot no ražotāja vai izstrādātāja līdz gala patērētājam.
Vispārējā koncepcija, pēc kuras vadās organizējot noliktavas sistēmu ir ekonomiskums. Ekonomiskais izdevīgums tiek nodrošināts gadījumā ja noliktavas sistēmas plānošana un realizācija tiek veidota ņemot par pamatu visas firmas intereses. Bet noliktavas rentabilitāte būs izvēlētās koncepcijas pamatkritērijs.
Noliktavas sistēma, pamatelementi un efektivitātes novērtējums
Noliktavas sistēma (NS) paredz optimālo kravas izvietošanu noliktavā un racionālo tās pārvaldīšanu. Izstrādājot noliktavas sistēmu ir jāņem vērā visas savstarpējās sakarības starp ārējām (noliktavā ieejošajiem un izejošajiem) un iekšējām (noliktavas) objektu plūsmām un ar tām saistītiem faktoriem (noliktavas parametriem, tehniskie līdzekļi, kravas īpatnības un tml.) NS izstrādes pamatmērķis ir vienas racionālas sistēmas izvēli no visām tehniski pieejamām izmantojot kvalitātes un kvantitātes metodes. Šis izvēles un optimizācijas process paredz savstarpēji saistīto un apakšsistēmās apkopotu faktoru atklāšanu.
…