Viens no galvenajiem jautājumiem, kas saistās ar starptautisku aplikšanu ar nodokļiem pēdējo 30 gadu laikā, ir kā noteikt un reaģēt uz „kaitīgu” nodokļu sacensību starp nācijām. Piecdesmito gadu vidū , kad attīstītajām valstīm bija salīdzinoši lielas nodokļu likmes, sāka ievērot, ka kapitāls „aizplūst” uz beznodokļu zonas valstīm (OFCs), kur ieņēmumiem bija neliela vai pat vispār nebija noteikta nodokļu likme. Daudzas attīstītās valstis pelnīja ar to valsts iedzīvotāju aplikšanu ar nodokļiem, kas dzīvoja un pelnīja citās valstīs visā pasaulē, bet to apgrūtināja beznodokļu zonas valstu jurisdikcija un to banku ar likumu noteiktā slepenība. Tāpēc arī „kaitīgo” nodokļu sacensību centās ierobežot tādas starptautiskas organizācijas kā Eiropas Savienība un Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija, kā arī valstu valdības. OFCs stingri iebilda pret šo iniciatīvu norādot, ka tā būtu suverenitātes atcelšana nodokļu jautājumos.
II. Starptautiskā ienākuma nodokļa aplikšana.
Nodokļu iekasēšana ir valsts ienākumu galvenais avots. Lai noteiktu normatīvo bāzi, kuru valsts ir tiesīga aplikt ar ienākuma nodokli, tad apliekamie objekti ir iespējami divējādi. Pirmkārt, tie ir valsts iedzīvotāji. Otrkārt, tie ir valsts teritorijā gūtie ienākumi. Taču arī veidi kā aplikt ar nodokļiem šos divus objektus atšķiras. Taču šāda veida nodokļa aplikšana var rosināt vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas un izvēlēties šo nodokli maksāt valstīs ar zemāku nodokļu likmi. …
