1.jautājums. Budžeta vispārējs raksturojums, budžeta veidi.
Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valsts naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika periodam. Budžetus iedala : valsts budžets un pašvaldību budžets, kas savukārt sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta.
2.jautājums. Valsts konsolidētais kopbudžets, tā ieņēmumu un izdevumu daļa.
Konsolidētais kopbudžets tiek veidots summējot dažādu līmeņu budžetus – valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu ar pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budžetiem, izslēdzot no tiem savstarpējos norēķinus – transfertus. Ieņēmumu daļas struktūra veidojas no :
1)nodokļu ieņēmumiem,
2)nenodokļu ieņēmumiem:
maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu,
valsts nodevām un maksājumiem, sodiem un sankcijām,
ienākumiem no valsts īpašuma iznomāšanas un pārdošanas
Latvijas bankas maksājumiem,
Ieņēmumiem no privatizācijas.
3)ieņēmumiem no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
Izdevumi sastāv no līdzekļu asignējumiem noteiktām valsts vajadzībām saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu.
3.jautājums. Valsts nodokļu loma kopbudžeta ieņēmumu veidošanā.
Nodokļi sastāda 80 – 90 % no kopbudžeta ieņēmumiem.
4.jautājums. Fiskālā reforma un nodokļu politika.
Īstenojot fiskālās sistēmas reformu valstī, izstrādāta jauna nodokļu likumdošanas sistēma, kuras ieviešana sākās 1995. gadā. Fiskālās sistēmas reformai tika izvirzīti šādi mērķi :
nodrošināt budžeta ieņēmumus sākotnēji 31 – 33 procentu apmērā, bet vēlākajos periodos 35 – 38 % apmērā no iekšzemes kopprodukta,
samazināt nodokļu likumdošanas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību,
novērst legālas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas,
nodrošināt nodokļu likumu atbilstību LR likumdošanai.
5.jautājums. Nelegālā ekonomika un iekšzemes kopprodukts.
Ar nelegālo vai ēnu ekonomiku saprotam to produkcijas vai pakalpojumu daļu, kas netiek uzrādīta oficiālajā statistikā. Darbība ēnu ekonomikā ir tā, kura rodas nodokļu maksājumu apiešanā un nemaksāšanas rezultātā. Nodokļu apiešana un nemaksāšanas galvenie virzieni Latvijā ir šādi:
dubultā grāmatvedība,
pagrīdes ražotnes vai nelegālas uzņēmējdarbības veikšana,
bezpeļņas organizācijas,
barters vai maiņas darījumi,
norēķini bez čekiem.…
