Konspekts
Māksla, kultūra un vēsture
Vēsture, kultūra
No Romas Republikas līdz Romas impērijas bojāejai-
No Romas Republikas līdz Romas impērijas bojāejai
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Romas republikas laika sabiedrība un valsts parvalde | 5 |
3. | Romas cīņa par ietekmi Vidusjūrā | 7 |
4. | Ceļš no republikas uz impēriju | 10 |
Pirmais pilsoņu karš un Sullas diktatūra | 10 | |
70.-60. gadu dižās personības | 11 | |
Pirmais triumvirāts | 12 | |
Otrais triumvirāts. Republikas pastāvēšanas beigas | 13 | |
5. | Romas impērijas ceļā uz norietu. Antīkā laikmeta beigas | 14 |
Impērijas krīze 2. gs. beigās-3. gs. | 14 | |
Imperatora Diokletiāna reformas | 16 | |
Konstantīna I politika | 16 | |
Kristiešu vajāšana un tās līdztiesība ar citām reliģijām | 17 | |
Romas kultūra un sadzīve | 18 | |
6. | Secinājums | 22 |
7. | Nobeigums | 23 |
8. | Fakti (tabula) | 24 |
Lai gan Romas vēsture no visām seno civilizāciju vēsturēm mums zināms vispilnīgāk, jautajums par Romas izcelšanos un pašiem sākumiem ir viens no mīklainakajiem vēstures jautājumiem. Tas skaidrojams ar to, ka mūsdienu pētnieku rīcībā nav romiešu autoru darbu, kas būtu senāki par 1. gadsimtu pr. Kr., turklāt šajā gadsimtā sarakstītajos vēsturnieku Tita Līvija un dzejnieka Pūblija Verglija darbos faktiski ir tikai pārstāstītas senas un radītas jaunas leģendas. Pēc daudzu vēsturnieku domām, romiešu autori nav tiekušies pēc vēsturiskās patiesības, bet centušies ar leģendu palīdzību slavināt Romas lielvalsti, pierādīt tās „likumīgās” tiesības uz pasaules kundzību. Šo apstākļu dēļ līdz pat 20. gadsimtam vēsturnieki uzskatīja, ka mēģinājumi izpētīt Romas izcelsmes jautājumu jau sākotnēji ir lemti neveiksmei. Taču arheoloģijas, antropoloģijas, salīdzinošās valodniecības un citu zinātņu attīstības rezultātā šodienas pētnirkiem paveras iespējas gūt plašāku informāciju par Romas dzimšanu.
Arheologi konstatējuši, ka Palatīna kalnā jau 10.-9. gadsimtā pr. Kr. pastāvējušas apmetnes, kuras dibinājušas latīņu ciltis. Latīņi, tāpat kā viņiem radniecīgie sabīņi un itāliki, bija indoeiropiešu ciltis, kas 2. gadu tūkstoša beigās pr. Kr. no ziemeļiem ienāca Apenīnu pussalā, asimilējot vietējās seneiropiešu ciltis. Ap 9. gadsimtu pr. Kr. Apenīnu pussalā ieradās un ziemeļos no vēlākās Romas pilsētas vietas apmetās uz dzīvi viena no mīklainākajām tautām cilvēces vēsturē – etruski. Ierodoties Apenīnos viņi jau pazina dzīvi pilsētās, monarhistisku valsts pārvaldi, irigācijas sistēmu būvi, viņiem bija augsti attīstītamedicīna, metalurģija, kuģniecība, arhitektūra, ceļu būve un citi tālaika Eiropā vēl nepieredzēti civilizācijas sasniegumi. Sievietes etrusku sabiedrībā baudīja citur senajā pasaulē neiedomājamu brīvibu. Viņu kultūrā vēlāk konstatējama arī spēcīga griķu ietekme, no grieķiem viņi pārņēma arī alfabētu. Diemžēl vēsturniekiem līdz pat šai dienai nav izdevies noteikt, no kurienes etruski ieradušies Itālijā.…
Par Romas dibināšanas gadu vēlāko paaudzu romieši uzskatīja 753. gadu p.m.ē. un sāka skaitīt laiku „no pilsētas dibināšanas”. Mūsdienu vēsturnieki Senās Romas vēsturi iedalījuši vairākos periodos. Tā saucamais „valdnieku laikmets”, kad pastāvēja agrīnā valdnieka vara, ilga „no pilsētas dibināsanas” līdz valdnieka padzīšanai un aristokrātiskas republikas nodibināšanai 510. g. p.m.ē. Republikas laiku vēsturnieki iedala divos posmos: 1. agrā republika – no 510. g. līdz 2. gs. 30. gadiem p.m.ē. (arī 3. gs.) – lielu pārmaiņu sākums Romā visās dzīves sfērās; 2. vēlā republika – no 2.gs. 30. gadiem līdz 30. gadam p.m.ē. – Romas pilsētvalsts un republikas struktūru krīzes laiks, kas beidzās ar republikas krišanu. Romas impērijas jeb ķeizarvalsts laiku (30./27. g. p.m.ē.-476. g. m.ē.) arī iedala divās daļās: 1. agrā impērija – no 30./27. g. p.m.ē. līdz 3. gs. beigam m.ē.; 2. vēlā impērija – no 3.gs. beigām līdz mūsu ēras 476. gadam, kad Romā tika gāzts pēdējais romiešu imperators (ķeizars) un sāka valdīt ģermāņu karalis. Tā kā Romas impērija kopš 395. gada m.ē. bija sadalīta divās daļās – Rietumromā un Austrumromā – un Austrumromas valdnieks netika gāzts, tad šī Romas impērijas daļa turpināja pastāvēt vēl gandrīz tūkstoš gadus (līdz 1453. g.) ka Bizantijas impērija.
- Baltijas reģiona attīstība līdz 12.gs. beigām. Livonijas valsts un tās bojāeja
- No Romas Republikas līdz Romas impērijas bojāejai
- Senās Romas politiskā sistēma un viduslaiku politiskā doma
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Romas republika. Republikas noriets.Romas impērija ceļā uz norietu
Konspekts vidusskolai1
-
Krustvārdu mīkla "Romas impērija un Romas republika"
Konspekts vidusskolai3
-
Senās Grieķijas un Senās Romas kultūras salīdzinājums
Konspekts vidusskolai2
-
Senās Romas valsts tiesību evolūcija
Konspekts vidusskolai4
-
Romas impērijas sociālais un ekonomiskais stāvoklis I - II gs.m.ē
Konspekts vidusskolai2