Nikolaja Rimska-Korsakova daiļrades īpatnības

Tonālajam plānam raksturīgs radniecīgu tonalitāšu pretnostatījums (nereti tercu). Komponists pielieto pamazinātās, palielinātās, kā arī citas neparastas skaņkārtas, piemēram, toņa – pustoņa gamma harmonizēta ar tritona attiecībās esošu trijskaņu secību (la minors, Mi b mažors, La mažors). Tēlu atklāsmei kalpo neparasti mažora kvartsekstakordu un sekstakordu blakus nostatījumi pustoņu attiecībās (Mi b mažors, Mi mažors, Si mažors, Do mažors, Sol mažors, La b mažors), intervālā bieži sastopami palielināti un pamazināti septakordi, brīvi akordu risinājumi. (Mauriņa 1982)
Vairumam Rimska – Korsakova skaņdarbu raksturīgs atturīgums un līdzsvarotība, vienmērīga un plūstoša skatu un epizodu mija, mierīga dramaturģiska attīstība, parastibez sasprindzinātām dramatiskām sadursmēm. Arī šeit izpaužas sakari ar Gļinkas episko stilu. (Kandinskis)
Līdz ar to varam secināt, ka Nikolajam Rimskim-Korsakovam raksturīga tautas daiļrades visplašākās pakāpes izmantošana, oriģinālmelodijas izveide tuva tautas dziesmām,struktūras skaidrība formveidē, krāsains un spilgts
harmoniskais kolorīts, bagātīgs tembru spektrs un daudzveidīgi metra un ritma zīmējuma risinājumi.
…