Aptuveni trešdaļa Nīderlandes teritorijas ir zeme, kas atgūta no jūras. Šos zemes gabalus sauc par polderiem. Lielāko daļu šīs jauniegūtās zemes izmanto lauksaimniecībā, bet apmēram 25% tiek paredzēti apbūvei, ceļiem un laukumiem. Tā kā tik liela teritorijas daļa atrodas zem jūras līmeņa, nopietna problēma ir plūdi. Lai jūra neapdraudētu polderus, ir uzbūvēti milzīgi aizsargdambji un regulāri tiek kontrolēts ūdens līmenis.
Šo mazo, blīvi apdzīvoto valsti mēdz saukt arī par Holandi, tāpat kā divas tās provinces. 16.un 17.gadsimtā holandiešu tirgotāji un jūrasbraucēji kuģoja uz daudzām tālām zemēm tirgoties ar garšvielām un citām precēm. Viņu impērija pletās no Dienvidaustrumu Āzijas līdz pat Karību jūras salām. Tirdzniecība vēl arvien ir Nīderlandē ļoti nozīmīga, jo te dibinātas vairākas lielās starptautiskās kompānijas un eksports veido vairāk nekā pusi no valsts ienākumiem. Holandieši ir pazīstami ar savu iecietību un liberālajām attiecībām sabiedrībā.
Nīderlande ir ekonomiski plaukstoša zeme, kas ierindojas pasaules attīstītāko valstu vidū. Nīderlande vēsturiski ir veidojusies kā jūrniecības un tirdzniecības centrs. Roterdama ir lielākā osta pasaulē, Nīderlandes bankas stabili atrodas pasaules spēcīgāko banku sarakstos, nīderlandieši ir izmanīgi tirgotāji un arī investētāji.…