Japānā klusums ir tikpat svarīgs kā saruna. Tas ir brīdis, lai saprastu, kas tikko tika pateikts, lai pārdomātu, lai rastu vislabāko atbildi, lai atbilde būtu pārdomāta un nesasteigta. Rietumos klusums tiek uzskatīts par savādu brīdi un mēs mēģinām maskēt šo nepatīkamo sajūtu ar vārdiem. Japāņu tieksme izmantot rūpīgi izvēlētas delikātas kustības ir nepieciešamības radīta, jo šajās mazajās kalnainajās salās dzīvo 125 miljoni cilvēku. Pārblīvētības grūtības ir izvērtušās par estētisku kultūru radīt skaistumu mazās vietās. Japānu dzīvesvietas un sabiedriskās vietas parasti ir pārblīvētas. Cilvēki dala telpu ar citiem nepārtraukti mājās, darbā, rotaļājoties. Ir biedējoši viegli fiziski pārkāpt citas personas privāto telpu, tāpēc japāņi dara visu, kas vien ir viņu spēkos, lai no tā izvairītos. Japāņi ir audzināti vidē, kas neatbalsta uzmācīgu un “skaļu” izturēšanos sabiedrībā. Lai izvairītos no šādām nepatīkamām situācijām, viņi tiecas turēt savas rokas, pēdas, elkoņus un ceļgalus pēc iespējas tuvāk augumam. Būt pieklājīgam, rezervētam un uzmanīgam pret sava un citu cilvēku ķermeņu kustībām it neatņemama japāņa sastāvdaļa. Uz āru vērstas rokas parasti liecina par kaut ko, un tāpēc ārzemnieku ķermeņa nepiespiestās, “vaļīgās” pozas ar komforti uz āru vērstiem locekļiem izskatās drīzāk agresīvas un iedomīgas. …
