Netradicionālie enerģijas avoti. Ģeotermālie resursi Latvijā, siltuma sūkņu veidi un efektivitāte

Secinājumi
Ģeotermāla enerģija ir draudzīga videi un, salīdzinot ar citiem atjaunojamiem resursiem, tā ir īpaši stabila – siltums pastāvīgi tiek starots no zemes dzīlēm, un katru gadu lietus un kūstošais sniegs papildus sagādā ūdeni ģeotermāliem rezervuāriem. Ģeotermālās enerģijas izmantošana kļūst arvien populārāka ekoloģiskuma dēļ, tomēr staciju izbūvēšana sagādā lielas problēmas, galveno kārt nelīdzenā reljefa un resursu neparocīgās piekļūšanas dēļ.
Tomēr pastāv veids, kā izmantot zemes enerģiju, piemēram, privātmāju apsildei. Šīs ģeotermālās sistēmas sauc par siltumsūkņiem, kas siltumu no zemes vai gruntsūdeņiem izmanto ēkas apsildīšanai vai atvēsināšanai. Šīm sistēmām ir vairāki veidi – sākot no zemes un beidzot ar gaisa siltumsūkņiem, katram ir pieejamas dažādas modifikācijas, lai cilvēki var izvēlēties sev vispiemērotāko.
Izmantojot siltumsūkni, atmosfērā netiek emitēta siltumnīcas efektu izraisoša gāze CO2 un kaitīgās vielas (piemēram, smalkās daļiņas PM10, PM2.5, slāpekļa oksīdi), kas atrodas kurināmā sadedzināšanas procesu izplūdes gāzēs.
Zemes dziļurbuma priekšrocība ir tā praktiskā neatkarība no ikdienas meteoroloģisko apstākļu ietekmes, jo zemes slānim piemīt liela siltuma ietilpība saules un ģeotermālās enerģijas uzkrāšanai, kas tiek izmantota pēc vajadzības aukstuma periodā.
Viens no būtiskākajiem vides aspektiem siltumsūkņu darbības kopējās efektivitātes novērtēšanai ir elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficients attiecīgajā valstī vai reģionā. Tieši šis aspekts rada zināmu pretrunu, pielīdzinot siltumsūkņus atjaunojamās enerģijas avotiem, jo tikai pati zemes siltuma enerģija ir atjaunojama.
…