Notiek pāreja no kapitālisma uz informācijas laikmetu un šī laikmeta elite ir netokrātija. Tiek runāts par atšķirībām starp totālistisku filozofiju un mobilisma idejām. Totālistiska filozofija interesējas par attiecībām starp dvēseli un miesu, bet galvenais tās jautājums ir tāds jautājums, kas meklē atbildi. Jautāšana ir ceļš, atbilde ir patiesība, bet patiesība ir mērķis.
Totālistiskai filozofijai ir dažādi veidi, bet visus šos veidus vieno uzskats, ka domai nav vērtības. Totālistu uzskatos galvenā nozīme tiek piešķirta nevis tagadnei, bet tieši pretēji – sākumpunktam pagātnē un galapunktam nākotnē. Totālistiskās domas dinamisms ļāva gan atbalstīt, gan kritizēt, gan atspēkot esošo varas struktūru.
Mija no feodālisma uz kapitālismu notika, pateicoties zinātnes un tehnoloģijas attīstībai. Šeit liels nopelns ir dažādiem zinātnes darbiniekiem, astronomiem – viņi spēja izveidot jaunās pasaules uzskatus. Tieši atklājums, ka Zeme nav visa Visuma centrs, ļāva manipulēt ar feodāļu varas orgāniem un struktūru – visa vecā iekārta, arī domāšana sāka brukt. Jaunā domāšana un uztvere izplatījās ļoti strauji un spēcīgi. Līdz pat 18.gs. beigām zinātnei bija brīva vaļa darīt to, ko tā grib – tulkot Bībeli dažādās pasaules valodās, klasificēt augus, arī valodas, pētīt zvaigznes.
Visu laiku neviens totālismu pat necentās un nemēģināja apšaubīt, bet tas notika brīdī, kad arvien straujāk sāka veidoties vispasaules tīkls un kapitālisma varas struktūras sāka brukt.…