Galvenais inflācijas iemesls ir disproporcijas tautsaimniecībā , kuras izjauc līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu , starp ienākumiem un izdevumiem, starp nozarēm. Inflācija var būt gan atklāta , gan apslēpta. Atklāta inflācija izpaužas tā , ka to var redzēt , sajust kā cenu pieaugumu. Slēpta inflācija vai izveidoties centralizētā ekonomikā , kad valsts kontrolē cenas. Cenas ārēji ir stabilas , un inflācija izpaužas nevis cenu pieaugumā , bet dažādās slēptās formās: pieaug preču deficīts ,attīstās ‘’ēnu ekonomika’’. Atkarībā no cenu pieauguma tempa inflācija var būt:
o Lēna, cenu pieaugums ir 3-4% gadā, šāda inflācija ir nekaitīga , jo naudas vērtība praktiski nemazinās;
o Mērena, cenu pieauguma temps līdz 10%gadā. Šāda inflācija ir normāla valstīm , kuras attīstās un industrializējās. Naudas vērtība pamatā nemazinās , šāda inflācija valstīm ar stabilu un veselīgu ekonomiku tas ir signāls par līdzsvara izjaukšanu ekonomikā;
o Strauja jeb galopejoša, cenu pieauguma temps ir 20-200% gadā. Nauda zaudē vērtību un tiek ātri pārvērsta precēs. Slēdzot līgumus ir jāņem vērā cenu pieaugums un izmaiņas valūtas kursos;
o Hiperinflācija , kad cenu pieauguma temps pārsniedz 50% mēnesī. Naudas vērtība krītas tik strauji , ka tā nespēj veikt savas funkcijas.