Nestabilitāte ekonomikā. Inflācijas problēmas. Nodarbinātība un bezdarba problēmas

Lai noskaidrotu, kā inflācija ietekmē ekonomiku un kāds ir tās pieļaujamais līmenis, jānosaka inflācijas kritiskais punkts. Tas raksturo robežu, aiz kuras inflācija kļūst par ražošanas sašaurināšanās un bremzēšanas faktoru. Pēc kritiskā punkta sasniegšanas samazinās naudas reālā vērtība un tās pirktspēja, un inflācija destabilizē ekonomiku. Kritiskā punkta sasniegšanu visvairāk izjūt iedzīvotāju grupas ar fiksētu ienākumu, noguldītāji un kreditori. Sākumā uzņēmēji to var nesajust, bet ar laiku inflācija iespaido arī viņu ekonomisko situāciju, jo peļņa vairs nepalielinās, bet ražošanas faktoru cenu pieaugums nerada stimulu investīcijām, kā rezultātā sašaurinās ražošana.1
Sekas. Inflācijas periodā pieaug dzīves dārdzība. Cenas ceļas arvien augstāk un augstāk (inflācijas spirāle). Notiek naudas vērtības krišanās, t.i., naudas pirktspēja samazinās. Samazinās arī peļņa un peļņas norma, kā arī reālā darba alga sarūk, jo fiksētās algas atpaliek no cenu pieauguma. Valsts budžeta ieņēmumi nepalielinās proporcionāli cenu pieaugumam un tie nesedz izdevumus. No inflācijas iegūst debitori, bet zaudē kreditori, aug kredīta procentu likmes un termiņnoguldījumu procentu likmes. No inflācijas iegūst arī cilvēki ar nefiksētiem ienākumiem, jo šo cilvēku nominālais ienākums palielinās līdz ar cenu līmeņa pieaugumu un dzīves dārdzības celšanos, tādējādi viņu reālie ienākumi pieaug. Arī valdībai inflācija ir izdevīga parādība, jo, attīstoties inflācijai, it kā nemanot, tiek dzēsti valsts parādi.…