Kādas ir inflācijas sekas?
Inflāciju visvairāk izjūt iedzīvotāju grupas ar fiksētu ienākumu, noguldītāji un kreditori. Tā grauj makroekonomikas stabilitāti un rada tautsaimniecības nelīdzsvaru. Galvenās inflācijas izraisītās sekas ir:
Inflācijas spirāle. Tā izpaužas kā cenu pastāvīga paaugstināšanās, kuras rezultātā naudas pirktspēja samazinās. Lai kompensētu cenu kāpumu, arodbiedrības pieprasa lielākas algas, kas atkal var izraisīt izmaksu inflāciju, jo aug izmaksu elements – samaksa par darbu.
Piedāvājuma rosināšana. Mērena pieprasījuma inflācija rosina piedāvājumu, kas sekmē ražošanas attīstību, kā rezultātā tiek radīts īslaicīgs līdzsvars.
Ienākumu pārdalīšana. Budžeta un citu iestāžu darbinieku fiksētās algas parasti atpaliek no cenu pieauguma. Būtībā darbinieku reālie ienākumi sarūk. Notiek nemitīga darba algu „dzīšanās pakaļ” cenām, tomēr darba algas vienalga vienmēr paliek otrajā vietā.
Veiklas kombinācijas. Inflācija ir dažādu veiklu kombināciju rezultatīvs pamats: kāds pērk lietu lētāk, bet pārdot dārgāk.
Debitori iegūst, kreditori zaudē. Debitori nomaksā parādus sākotnēji norunātajā apmērā un iegūst no tā, jo naudas pirktspēja ir samazinājusies. Kreditors saņem atpakaļ aizdoto summu un zaudē šī paša iemesla dēļ.
Ietekmē valsts budžetu. Valsts ietekmi uz valsts budžetu izjūt pie zināma inflācijas līmeņa, kad valsts budžeta ienākumi nepalielinās proporcionāli cenu pieaugumam un tie nesedz izdevumus. Tas ir izskaidrojams ar to, ka, pirmkārt, nodokļu maksājumus budžetā izdara no ienākumiem, kādi tie bija iepriekšējā periodā, otrkārt, nodokļu maksājumi no tekošiem ienākumiem samazinās, jo krītas realizācijas apjoms, treškārt, nodokļu maksātāji nestabilitātes un neskaidrās ekonomiskās situācijas apstākļos sāk izvairīties no pilnas un savlaicīgas nodokļu maksāšanas.1
Raksturojiet inflācijas līmeni Latvijā 2003.-2008.g. izmantojot patēriņa cenu un ražotāju cenu indeksu dinamiku.
…
