Tāpat kā inflācija, tā arī bezdarbs tiek iedalīts vairākos veidos. Viens no tiem ir frikcionālais- tas veidojās, kad strādājošais meklē sev atbilstošu darbu un tam nepieciešams laiks. Otrs veids ir strukturālais- tas rodas tad, kad samazinās pieprasījums pēc konkrētas profesijas kādā no nozarēm. Lai iegūtu darbu, nepieciešams apgūt jaunu profesiju vai paaugstināt esošo kvalifikāciju. Cits veids ir cikliskais, kad samazinoties ražošanas apjomam, attiecīgi samazinās arī pieprasījums pēc darbaspēka. Šajā gadījumā nav būtiska kvalifikācijas pakāpe. Pastāv arī sezonas bezdarbs, tas ir raksturīgs tautsaimniecības nozarēs. Savukārt, dabiskais bezdarbs rodas, kad ir novērojama pilnīga nodarbinātība.
Tāpat kā inflācija, arī bezdarbs rada sekas. Pazeminās dzīves līmenis, rodas ekonomiski zaudējumi- papildu produkcija, kuru saražotu katrs bezdarbnieks, zūd sociālais statuss, samazinās saražotā IKP apjoms, iedzīvotāju ienākumi un valsts budžeta ieņēmumi.
Lielu daļu pasākumu, lai īstenoti mērķi- bezdarba samazināšanu, rīkot nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Tā atbalsta bezdarbniekus un darba meklētājus, palīdz pilnveidoties, rīkojot dažādus pasākumus. …