Konspekts
Eksaktās un dabaszinātnes
Fizika
Nesagraujošo kontroles metožu eksāmena jautājumu atbildes-
Nesagraujošo kontroles metožu eksāmena jautājumu atbildes
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Defektu klasifikācija pēc to rašanās stadijas | 2 |
2. | Defektu klasifikācija pēc bīstamības pakāpes | 2 |
3. | Detaļu klasifikācija pēc sasprieguma | 2 |
4. | Defektu klasifikācija pēc izcelšanās. Liešanas defekti | 3 |
5. | Velmētā un kaldinātā metāla defekti | 3 |
6. | Defekti metināto šuvju zonā | 4 |
7. | Detaļu metināšanas, termiskās un mehāniskās apstrādes defekti | 4 |
8. | Detaļu ekspluatācijas defekti | 4 |
9. | Detaļu tehniskās kontroles veidi | 5 |
10. | Nesagraujošās kontroles visvairāk izplatītās metodes un to pielietošanas nozares | 5 |
11. | Nesagraujošās kontroles metožu jutība un izšķiršanas spēja | 6 |
12. | Defektoskopijas tehnoloģiskums | 7 |
13. | Kapilārās nesagraujošās kontroles metožu fizikālā būtība un to pielietošanas nozares | 7 |
14. | Kapilārās nesagraujošās kontroles metožu veidi | 7 |
15. | Kapilārās nesagraujošās kontroles metožu tehnoloģiskās operācijas | 8 |
16. | Materiāli detaļu kapilāras nesagraujošās kontroles veikšanai | 8 |
17. | Kapilārās nesagraujošās kontroles jutības klases | 8 |
18. | Krāsu defektoskopija | 9 |
19. | Luminiscences defektoskopija | 9 |
20. | Luminiscences krāsu defektoskopija | 9 |
21. | Kapilārās nesagraujošās kontroles metožu priekšrocības un trūkumi | 9 |
22. | Magnētisko nesagraujošās kontroles metožu būtība un veidi | 9 |
23. | Pulvera-magnēta nesagraujošās kontroles metodes būtība un tehnoloģiskās operācijas | 10 |
24. | Detaļu magnetizēšanas fizikālā būtība. Magnētiskā histerēze | 10 |
25. | Pulvera-magnēta nesagraujošās kontroles paņēmieni | 11 |
26. | Detaļu sagatavošana pulvera-magnēta nesagraujošajai kontrolei | 11 |
27. | Detaļu cirkulārā magnetizēšana | 11 |
28. | Detaļu pola magnetizēšana | 12 |
29. | Detaļu kombinētā magnetizēšana | 13 |
30. | Detaļu paralēlā magnetizēšana | 13 |
31. | Detaļu magnetizēšana ar magnētiskā kontakta paņēmienu | 13 |
32. | Elektriskās strāvas veidi detaļu magnetizēšanai | 14 |
33. | Detaļu magnetizēšanas režīma parametri | 14 |
34. | Detaļu apskate pēc pulvera-magnēta kontroles un rezultātu kontroles atšifrēšana. Šķietamie defekti | 14 |
35. | Detaļu atmagnetizēšana pēc kontroles | 15 |
36. | Magnētiskie pulveri, pastas un suspensijas | 15 |
37. | Pulvera-magnēta nesagraujošās kontroles priekšrocības un trūkumi | 15 |
38. | Magnētgrafiskā nesagraujošās kontroles metode: būtība, shēma, pielietošana, priekšrocības un trūkumi | 16 |
39. | Ferozondējošā nesagraujošās kontroles metode: būtība, shēma, pielietošana, priekšrocības un trūkumi | 16 |
40. | Akustisko viļņu veidi | 17 |
41. | Pjezoelektriskais efekts un akustiskie pārveidotāji | 18 |
42. | Īpatnējā viļņu pretestība | 18 |
43. | Akustisko (t. sk. ultraskaņas) svārstību izplatīšanās | 19 |
44. | Ultraskaņas viļņu atstarošana un refrakcija (laušana) divu vidu robežā | 19 |
45. | Akustisko pārveidotāju veidi un to uzdevums | 20 |
46. | Nesagraujošās kontroles ultraskaņas ēnas metode | 20 |
47. | Nesagraujošās kontroles ultraskaņas spoguļa ēnu metode | 21 |
48. | Nesagraujošās kontroles ultraskaņas impulsu atbalss metode | 22 |
49. | Nesagraujošās kontroles ultraskaņas impulsu atbalss metodes jutība | 22 |
50. | “Klusās” zonas ultraskaņas impulsu atbalss kontrolē | 23 |
51. | Nesagraujošās kontroles akustiskā impedances metode | 24 |
53. | Virpuļstrāvas iekļūšanas dziļuma sakarībā no elektriskās strāvas frekvences | 25 |
54. | Virpuļstrāvas nesagraujošās kontroles tehnoloģija | 25 |
55. | Virpuļstrāvas nesagraujošās kontroles jutība | 25 |
56. | Parametriskie un transformatora virpuļstrāvas pārveidotāji un to pielietošanas nozare | 26 |
57. | Virpuļstrāvas nesagraujošās kontroles pielietošanas nozares? | 26 |
58. | Virpuļstrāvas nesagraujošās kontroles priekšrocības un trūkumi | 26 |
59. | Detaļu defektoskopijas rentgena metode: būtība, veidi, jutība un pielietošanas nozares | 27 |
60. | Detaļu gamma defektoskopija: būtība, veidi, jutība un pielietošanas nozares | 28 |
61. | Nesagraujošās kontroles metožu izvēle | 28 |
60. Detaļu gamma defektoskopija: būtība, veidi, jutība un pielietošanas nozares.
Gamma starojums ir viens no dabīgā starojuma trīs veidiem. Tas ir elektromagnētisks starojums, tā pat kā rentgena starojums, no elektromagnētiskā spektra augstākās frekvenču joslas, tātad ar vislielāko enerģiju. Pērējie divi starojuma veidi, alfa un beta starojums, ir daļiņu veidā.
Atoma radioktīvās sabrukšanas procesā, tas izstaro viena vai vairāku veidu, augsta ātruma subatomisku daļiņu izsviestas no tā kodola vai elektromagnētisku radiāciju (gamma starojumu), ko emitē kodols vai orbitālie elektroni. Atoma kodols nestabilā stāvoklī var emitēt vienu vai vairākus atsevišķas enerģijas fotonus. Gamma starojums nemaina protonu vai neitronu skaitu atoma kodolā, bet pārvieto kodolu no augstāka enerģētiskā stāvokļa uz zemāku (no nestabila uz stabilu).
Īpašības, priekšrocības/trūkumi un pielietošanas nozares ir tādas kā rentgena metodē(59.jautājums).
61. Nesagraujošās kontroles metožu izvēle.
Nesagraujošā kontrole ir paredzēta, lai atklātu tādus defektus, kā detaļas materiāla nevienlaidības (piem,plaisas); novērtētu detaļas materiāla struktūru un tā fizikāli ķīmiskās īpašības un veiktu detaļu ģeometrisko parametru (piem,pārkājuu biezumu) kontroli.
Atkarībā no fizikālajām parādībām, kas ir to pamatā, visas nesagr.kontr. metodes iedala kapilārajās, magnētiskajās, akustiskajās, elektroagnētiskajās metodēs (virpuļstrāvas), radiācijas, optiskajās, radiovilniskajās, siltuma un elektriskajās metodēs. Universālu kont.metožu nepastāv. Tagad ir izstrādātas lielais nesagrmet.skaits, katra no kurām tiek pielietota ierobežota kontroles uzdevumu skaita risināšanai. Transportlīdzekļu ražošanas, ekspluatācijas un remonta apstākļos visvairāk tiek pielietotas kapilārās, magnētiskās, akustiskās, virpuļstrāvas, radiācijas un optiskās kontroles metodes.
No magnētiskajām metodēm plaši tiek izmantota magnēta pulvera metode. No kapilārajām met. – krāsu, luminiscences un luminiscences-krāsu met. No elektroagnētiskām praksē visbiežāk pielieto virpuļstrāvas met. No akustiskajām met.visizplatīt. ir ultraskaņas met.: ēnu, rezonanses, brīvo svārstību metodes. Radiācijas met. – radiogrāfiskās met.:rentgnografiskā un gammagrafiskā met. No optiskajām visbiežāk izm. optiski vizuāla met., izmantojot lupas,binokulāros mikroskopus, cietus un lokanus endoskopus un citas ierīces.
…
Atbildes uz visiem eksāmena jautājumiem priekšmetā "Nesagraujošās kontroles metodes"
- A/S “Latvijas dzelzceļš“ struktūras izpēte
- Fizikas eksāmena špikeri. Astotais turpinājums
- Nesagraujošo kontroles metožu eksāmena jautājumu atbildes
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Fizikas eksāmena špikeri. Astotais turpinājums
Konspekts augstskolai2
-
A/S “Latvijas dzelzceļš“ struktūras izpēte
Konspekts augstskolai3
-
Globālā loģistika. Eksāmena jautājumi
Konspekts augstskolai15
-
Fizikas eksāmena (būvniekiem) jautājumi un atbildes
Konspekts augstskolai6
-
Fizikas eksāmena (būvniekiem) jautājumi un atbildes
Konspekts augstskolai8