Nepārmāciet kreiļus
[65. – 66.lpp]
Katrā bērnudārzā, katrā skolā ir bērni ar runas traucējumiem, ar stostīšanos, bet bērniem ar sarežģītiem runas traucējumiem izveidoti speciāli bērnudārzi un skolas.
Kas par lietu? Vai tad runas traucējumus bērniem nevar paredzēt, kā tas notiek ar citām slimībām? Jo tas taču traucē bērnam sekmīgi mācīties, būt pārliecinātam par saviem spēkiem, ierobežota interesantas profesijas izvēle, rodas nepilnvērtības kompleksi.
Apgalvoju, ka daudzas runas traucējumus var paredzēt un novērst pirmsskolas vecumā. Bet šajā nolūkā nepieciešams zināt to rašanās iemeslus.
Viens no slēptajiem iemesliem nesekmībai skolā.
Pirmais piemērs. Andrjuša un Taņa ir brālis un māsa, vienaudži. Vecāki nolēma viņus abus sākt sūtīt skolā vienlaicīgi. Bet, kas ir savādi: piecgadīgā Taņa, samērā pieklājīgi savam vecumam, lasa un raksta, bet Andrjuša, kuram ir 6 gadi, nekādi nespēj apgūt ne lasīšanu, ne rakstīšanu, nepareizi izrunā atsevišķas skaņas. Andrjuša – trausls, raudulīgs, nedaudz neveikls bērns, viņam nereti nākas ciest no vienaudžu pāri darījumiem. Pēc gada viņam nepieciešams iet skolā, bet viņš absolūti tam nav gatavs. Iespējams, zēnu būtu sagaidījuši divnieku karaļa liktenis, ja vecāki savlaicīgi nebūtu griezušies pie logopēda. Daudzgadīga pieredze - kā ar pieaugušajiem, kas zaudējuši runas spējas pēc insulta, tā arī bērniem, pateica man priekšā, ka zēns, visdrīzāk, ir kreilis. Pārliecinos par to ar dažiem ne pārāk sarežģītiem testiem.
Pēc tam prasu mātei, vai zēns nav kreilis? Jā, apstiprina māte, agrā bērnībā viņš visu labprātīgi darījis ar kreiso roku, bet viņu ir pārmācījusi.
…
