Neolīta laika apmetnes Latvijas teriotrijā

Secinājumi
Izpētot šo triju apmetņu aprakstus , es varu secināt, ka šīs apmetnes pieder pie Neolīta laika , jo lasot aprakstus un vācot informāciju es pamanīju faktus, kas liecina ,ka šīs apmetnes ir pastāvējušas Neolīta lakā un piedzīvojušas Neolīta revoluciju. Apmetņu aprakstos tika minēts, ka cilvēki no medībām, zveju un barības augu vākšanu sāka pāriet zemkopību un lopkopību. Uzturlīdzekļus tie ieguva nevis vācot, bet ražojot. Tātad tas liecina, ka notika pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību. Cilvēks, kas bija pilnīgi atkarīgs no dabas, kļuva par būtni, kas nu spēja pats patstāvīgi audzēt augus un kopt pieradinātos dzīvniekus, kas arī ir pazīme par to , ka ir notikusi domestifikācija-savvaļas dzīvnieku pieradināšana un augu kultivešana. Viens no galvenajiem faktiem ir tāds, ka mobilo dzīvesveidu nomainīja vietsēdība. Bildēs, kuras es atradu ,es pamanīju, ka ir vairākas apmetnes , viena no otras netālu, un tas liecina par to , ka pamazām sāka radīties ciemi, līdz ar to pieauga iedzīvotāju skaits. Katrā apmetne pēc dotās informācijas cilvēki nodarbojās ar māla trauku pagatavosanu, kas liecina par neolīta revolūciju. Piemēram, Sārnātes apmetnē tā bija -Sārnātes tipa keramika un ķemmes bedrīšu keramika, Zvidzes apmetnē- ķemmes bedrīšu ornamentu, bet vēlāk ar gludā spiedoga un aptītās auklas nospiedumiem, bedrītēm, Osas apmetnē – Osas tipa keramika un arī ķemmes-bedrīšu keramika. Arī kā viens no faktiem , kas liecina par neolīta laiku Sārnates apmetnē ir tas, ka vīrieši darināja ieročus , kas liecina par to , ka ir notikusi cilvēku mantiskā nevienlīdzībaun tas ir novedis cilvēkus līdz tam, ka tie ir sākuši laupīt un karot, lai iegūtu citu mantu. …