Zemes reformas laikā nemitīgi mainījās zemes robežas, kā arī zemes izmantošana un īpašuma struktūra. Lai gūtu pārskatu par zemes reformas gaitu, zemes sadalījumu starp zemes īpašniekiem, bija nepieciešama attiecīga informācija, tāpēc 1991. gada 21. februārī AP Prezidija apstiprinātajā „Nolikums par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu” noteica, ka rajonu Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Zemes ierīcības daļai jāreģistrē pastāvīgos zemes lietotājus, kā arī pagastos jāveic pastāvīgā lietošanā nodotās zemes lietotāju uzskaiti. Pēc LR suverenitātes atjaunošanas tika uzsākts darbs pie jaunas valsts kadastra sistēmas izveides. 1991.g. 21. jūnijā Augstākā padome pieņēma lēmumu „Par zemes īstenošanu un zemes ierīcību”, kas nosaka, ka Ministru padomei jāorganizē valsts zemes kadastra kārtošana un ka tajā jāietilpst: zemes lietojuma reģistram, zemes kadastra kartogrāfiskajiem materiāliem, zemes uzskaites datiem un vērtēšanai. Šajā periodā tika kārtoti jautājumi, kas saitīti tikai ar zemi. 1991.g. februārī- martā Zviedrijas starptautiskā un ekonomiskā sadarbības aģentūra BITS Baltijas valstu speciālistiem finansēja apmācību (kadastra sistēma Zviedrijā, uzdevumi, uzturēšana, organizatoriskie un tehniskie jautājumi). Jau 1991.g. oktobrī Valsts zemes ierīcības departaments izstrādāja priekšlikumu, ko realizēja Valsts programmas „Informātika” koordinācijas padome par programmas „Datorizētais Latvijas Zemes kadastrs” izstādes un īstenošanas tehniskajiem uzdevumiem, nepieciešamajiem finansu un materiālajiem resursiem. Kā gala mērķis tika uzstādīts pilnīgs datorizēts īpašuma reģistrs (kadastrs), kas aptver visu Latvijas teritoriju un kadastra karte digitālā (ciparu) formā, kas saistīta ar reģistra datiem. …
