Šajā darbā tiek analizēts viens no līguma veidiem, kas vēl pirms mazāk ka 9 mēnešiem bija viens no aktuālākajiem – nekustamā īpašuma pirkuma līgums, kas attiecas uz dzīvokļa pirkuma darījumu starp jaunbūvētā projekta īpašnieku, juridisku personu, kuras darbību finansēja viena banka un patērētāju, kam piešķirts aizdevums citā bankā dzīvokļa iegādei.
Līgumam ir visi dokumenta spēkā esamībai nepieciešamie rekvizīti, tajā nav trūkumu patērētāja tiesību ievērošanas jomā attiecībā uz netaisnīgiem līguma noteikumiem vai to, ka tas nesatur informāciju kura obligāti jāsatur līgumam ar patērētāju.
Līguma puses un trešās personas līguma tekstā ir pareizi un viennozīmīgi identificētas. Līgumā ir visi pārdodamā dzīvokļa, kā arī nekustamā īpašuma, kura sastāvā tas ietilpst, identificējošie dati, pēc kuriem var arī skaidri saprast nekustamo īpašumu sastāvu un turpmākās darbības ar to.
Līguma 1.1. punktā norādīta kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītā dzīvokļa platība, balstoties uz kuru tiek aprēķināta dzīvokļa pirkuma cena. Tomēr no līguma tālākā teksta, kur var redzēt, ka dzīvokļa apdares darbi uz līguma parakstīšanas dienu nav pat uzsākti, var secināt, ka informācija par platību ir maldinoša, jo pēc apdares darbu pabeigšanas dzīvokļa platība samazināsies, kas tomēr netiks atspoguļots tā pirkuma cenas samazinājumā.
Līguma 3.5. punktā norādīts, ka “Dzīvokļa lietošanas kārtību un noteikumus, kas ierobežo atsevišķa Dzīvokļa lietošanas tiesības par labu pārējiem dzīvokļiem, telpu grupām un autostāvvietas vietām, nosaka Apsaimniekošanas līgums” , bet nav paredzēts gadījums, kad dzīvokļu īpašnieki nolemj mainīt apsaimniekotāju un vienlaikus arī līgumu. …
