Pirmais pasaules karš dziļi ietekmēja daudzu tautu likteņus un sabiedrības attīstības pamattendences. Antantes uzvara karā līdz nepazīšanai pārvērta veco ierasto Eiropu, tā kļuva pacifistiska, demokrātiska, nacionālistiska un revolucionāra. Jau kara gados Rietumu lielvalstu uzmanības centrā nepārprotami izvirzījās tautu pašnoteikšanās tiesības, kas pakāpeniski no politiskā principa kļuva par starptautisko tiesību principu. Antantes valstis, ka arī ASV, kas karā iestājās 1917. gada aprīlī, formāli par vienu no kara mērķiem uzskatīja tieši Eiropas mazo tautu interešu aizstāvēšanu saskaņā ar tautu pašnoteikšanās principu.
Pirmās ierosmes par Latvijas valsti, kas izvirzījās jau 20. gadsimta sākumā, pārtapa politiskās autonomijas prasībā Krievijas impērijas ietvaros. Spēcīgus impulsus latviešu tautas nacionālajiem un politiskajiem centieniem deva 1917. gada Februāra revolūcija Krievijā, pēc kuras nodibinājās vairākas jaunas latviešu politiskās partijas. Viskonsekventākā latviešu nacionālo interešu aizstāve šajā laikā bija Latviešu nacionāldemokrātiskā partija. Sākumā šī partija gan neprasīja Latvijas pilnīgu atdalīšanos no Krievijas, bet tikai plašu politisko autonomiju. Tā iestājās par visu latviešu novadu (Kurzeme, Vidzeme, Latgale) apvienošanu autonomā Latvijas valstī, kas ietilptu Krievijas Federatīvajā Republikā.…