Lats un santīms
1993. gada sākumā izveidojās optimāla situācija pārejai no Latvijas rubļa uz Latvijas nacionālo valūtu – latu. Tāpēc Naudas reforma komiteja 1993. gada 12. februāra lēmumā Nr. 5 noteica, ka ar 5. martu laižamas apgrozībā pirmās – 5 latu – papīra naudas zīmes. Jaunā banknote nonāca paralēlā apgrozībā ar Latvijas rubļiem. Lata un Latvijas rubļa vērtības attiecības bija 1 : 200. 1993. gada 25. martā apgrozībā tika laistas 1 lata, 15. aprīlī – 2 latu, 22. aprīlī – 50 santīmu (Ls 1 = 100 s) monētas. Saskaņā ar Naudas reformas komitejas 1993. gada 27. maija lēmumu Nr. 7 ar 28. jūniju pakāpeniski bija laižamas apgrozībā 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknotes, kā arī sīknauda ar 1, 2, 5, 10 un 20 santīmu nominālvērtību.
Papīra naudas zīmes rotā latviskās vides un garīgās kultūras simboli: ozols (Ls 5), Daugava (Ls 10), latviešu sēta (Ls 20), buru kuģis (Ls 50), Krišjāņa Barona portrets (Ls 100) un latvju jaunavas profils (Ls 500). Sešu gadu desmitu ritumā kļuvis par latviskās identitātes simbolu, šis profils redzams arī visu 1992. gada izlaiduma banknošu ūdenszīmēs. Tā latu banknotēs simboliski attēlots latviešu tautas ceļš laiku lokos. Vertikālo dominanti šajās naudas zīmēs veido Lielvārdes jostas fragments, kas kombinēts ar nomināla vērtības apzīmējumu. Banknošu reversa motīvi raksturo tēvtēvu dienu ritumu un darba soli, arī svētku brīžu noskaņas. Tur tēloti sprēslīcas (Ls 5), senlatviešu stopa šķēru saktas (Ls 10), dreļļu rakstu (Ls 20), Rīgas ģērboņa (Ls 50), Lielvārdes jostas rakstu (Ls 100) un bronzas vainadziņa rakstu (Ls 500) motīvu.
Santīmu un latu simbolikai raksturīga korekta vienkāršība. Etnogrāfiskais „saulītes” simbols kā cilvēka mūža rituma līdzgaitnieks attēlots uz vara un bronzas santīmiem, bet vara un niķeļa monētās ietverti latviešu tautas eksistences pamatelementu simboli: priedes stāds (meži) 50 santīmu, lasis (ūdeņi) 1 lata un govs (zeme) 2 latu monētas reversā. Apgrozības monētu komplekta (8 monētas) suvenīriesaiņojuma dizainu veidoja G. Lūsis.
Īpašu vietu lata atjaunotnē ieņēma Latvijas naudas vēsturē pirmais jubilejas monētu izlaidums 1993. gada novembrī. Tas bija veltīts Latvijas valsts 75. gadadienai. Aizsākta arī Latvijas bankas monētu programma – Rīgas 800 gadu jubilejai veltītā 8 sudraba monētu (10 latu nomināli) sērija.
Sekmīgā naudas reforma ļāva naudai Latvijā atgūt agrākajos gados zaudētās funkcijas. Latu banknošu un monētu skaistajam veidolam Latvijas Bankas monetārā politika pievienoja stabilitāti un starptautisku atzīšanu. Latvijas nacionālās valūtas starptautiskais kods (LVL) to iesaistīja pasaules naudas apritē un pavēra kontaktu un mijiedarbības iespējas. Nacionālās valūtas un latviskās identitātes atdzimšana ir Latvijas šodiena un nākotnes apliecinājums.
Darba noslēgumā var secināt, naudai sabiedrības dzīvē aizvien ir bijusi un joprojām ir izcili nozīmīga vieta. Tā tikusi dievināta un nicināta, alkatīgi krāta un vieglprātīgi izšķērdēta, likumīgi izgatavota un primitīvi atdarināta, kalpojusi gan cildeniem mērķiem, gan ļauniem nolūkiem, bet nekad cilvēkus nav atstājusi vienaldzīgus.
…
