Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:456844
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Rīgai nonākot Zviedrijas pakļautībā, karalis Gustavs II Ādolfs (1611 – 1632) sākumā atļāva turpināt kalt monētas pēc Žečpospolitas naudas kalšanas noteikumiem. Izgatavoja ļoti zemas raudzes šiliņus un mazliet vērtīgākus trīspelherus, atsevišķos gadījumos arī dālderus un dukātus. Pēc ārējā izskata šiliņi daudz neatšķīrās no poļu laikā kaltajiem, vien mainījās uz tiem attēlotie varas atribūti.
Tā kā Rīgā kaltie šiliņi bija tirgotāju iecienīti un to kalšana deva prāvus ienākumus, Zviedrijas karaliene Kristīna (1632 – 1654) 1644.g. Rīgā lika izveidot otru monētu kaltuvi – Zviedrijas valsts naudas kaltuvi, kurā bija jākaļ Livonijas šiliņi un trīspelheri. Zviedrijas valsts naudas kaltuve Rīgā darbojās līdz 1669.g., atsevišķos gados tajā kaltas arī lielāka nomināla zelta un sudraba monētas, kas pēc šiliņu un trīspelheru leģendā ietvertā Livonijas vārda numismātikas literatūrā tiek dēvētas par Livonijas monētām.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1315716
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties