Nauda visupirms ir apgrozības un maksāšanas līdzeklis. Nauda nepieciešama pirkumiem, parādu atmaksai. Līdz ar to pieprasījums pēc naudas izriet no tās pirmās funkcijas satura. Naudas pieprasījums vajadzīgs darījumiem. Mājas saimniecībām, iekams tās saņēmušas samaksu par pārdotajiem resursiem, nepieciešama nauda patēriņa precu iegādei, sadzīves pakalpojumu apmaksai. Firmām regulāri jāpērk izejvielas, materiāli, palīgmateriāli, kurināmais, enerģija, komplektējošās detaļas, lielā daudzveidībā investīciju preces, arī ražošanas nozīmes pakalpojumi.
Šis pieprasījums pēc naudas ir tieši proporcionāls darījumu apjomam. To pamats ir nominālais IKP, tā lieluma izmaiņas. Naudas pieprasījums tieši atkarīgs no pērkama preču cenas līmeņa (inflācijas apmērā). Nozīmīga ir starpprodukta un IKP proporcija. Firmām starpprodukta preces ir darījuma objekti, un to nominālais apjoms iespaido IKP nominālo lielumu.
Ir naudas pieprasījums pēc kredīta. Šis pieprasījums var būt gan mikroskopisks (sīks pirkums ar kredītkarti), gan ciklopisks (tiek veidotas konsorciju, kreditoru apvienības, lai nodrošinātu kredītpieprasījumu superlielam objektam). Naudas pieprasījums pēc kredīta būtiski atkarīgs no kredīta procentu likmes.…