Naudai sabiedrības dzīvē aizvien ir bijusi un joprojām ir nozīmīga vieta. Nauda vienmēr tikusi dievināta un nicināta, alkatīgi krāta un vieglprātīgi izšķērdēta, likumīgi izgatavota un primitīvi atdarināta, kalpojusi gan cildeniem mērķiem, gan ļauniem nolūkiem, taču nauda cilvēkus nekad nav atstājusi vienaldzīgus.
Gan ekonomiskā, gan kultūrvēsturiskā, gan politiskā nozīmē nauda uzskatāmi atspoguļo visu civilizācijas gaitu. Nauda bieži vien satur unikālu informāciju par reiz dzīvojošu valdnieku, persinu likteņiem, seniem vēstures notikumiem, arhitektūras un kultūras pieminekļiem, dod skaidrojumu par senām leģendām vai liecina par politiskām pārmaiņām valstī. Nauda neapšaubāmi ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Naudas vēsture Latvijā ir ļoti interesanta un reizē arī sarežģīta, to noteikusi Latvijas ilgstošā saistība ar lielajiem tirdzniecības ceļiem – dzintara ceļš, ceļš no varjagiem līdz grieķiem, zīda ceļš. Īpatnas pēdas Latvijas monētniecībā ir atstājusi vācu, poļu, zviedru un krievu politiskā un ekonomiskā virskundzība.
Tradicionālākā naudaszīmju forma ir bijusi monēta, kas aizstāja dažādus maiņas līdzekļus – lopus, cirvjus, gliemežvākus, ādas, noteiktas formas metāla stienīšus, kuru svaru, raudzi un vērtību garantēja stienīšu kalējs. Taču stienīši izrādījās visai neērti, tādēļ tos sāka aizstāt ar apaļām monētām, uz kurām bija attēlotas dažādas zīmes vai priekšmeti. Metāla monētas līdz pat 18.gs. bija galvenais maksāšanas līdzeklis visā pasaulē, līdz sākās papīra naudas izplatība…
…
