Ārzemju aktīvos ir vērojams aktīvu pieaugus ar katru gadu, kas tikai 2008. gadā ir krities, kas varētu būt izskaidrojams ar ārzemju saistību palielinājumu, palielinoties Eiropas Komisijas noguldījumam Latvijas Bankā, kā arī saistīts galvenokārt ar Latvijas valdības noguldīto līdzekļu apjoma pieaugumu Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtā aizdevuma rezultātā. Taču ar vietējiem aktīviem ir vērojama pavisam otrādāka tendence, jo aktīvi, sākot ar 2004. gadu ir kritušies, tikai 2008. gadā vērojama diezgan augsts pieaugums, jo palielinājās kredītiestādēm izsniegto kredītu atlikums.
Arī bankas pasīvi ar katru gadu ir tikai auguši. Vietējo saistību palielinājums ir vērojams, palielinoties kredītiestāžu, bet samazinoties valdības un citu finanšu institūciju noguldījumiem Latvijas Bankā. Ārzemju saistību pieaugums galvenokārt saistīts ar no ārvalstu finanšu institūcijām saņemtajiem resursiem. Taču vietējo un ārzemju saistību izmaiņu (pieauguma) rezultātā bilances pasīvā samazinājās apgrozībā esošo latu apjoms.Kapitāla un rezervju apjoma palielinājums ir galvenokārt vērtspapīru tirgus vērtības svārstību iespaidā pieaugot pārvērtēšanas konta lielumam.1
1.Kādas sviras izmanto Centrālās bankas naudas piedāvājuma (naudas masas apgrozībā) regulēšanai?
Pirmkārt, normatīvi, kas ierobežo komercbanku kredītu izsniegšanu. Tā, piemēram, Latvijas Banka ir noteikusi, ka bankas kredīti un galvojumi nedrīkst vairāk par 10 reizēm pārsniegt bankas pašu kapitālu. Šis normatīvs tieši ierobežo bankas naudas radīšanu. Bankas pašu kapitāls ir pasīva postenis, bet kredīti un galvojumi – aktīva elementi. Jo lielāka ir šī starpība starp pasīva un aktīva attiecīgajām daļām, jo lielāka būs bankas nauda.
Otkārt, centrālā banka var regulēt (palielināt vai samazināt) obligāto rezervju normatīvu. Ja normatīvs ir lielāks, mazāk naudas paliek kredītam un otrādi. Te ir tiešs sakars ar bankas veidošanas lielumu. …
