Nauda, banku sistēma un monetārā politika

Nauda ir vispārējs ekvivalents preču maiņas procesā. Mūsdienu ekonomikas teorija uzskata, ka par naudu var izmantot jebkuru lietu, ko sabiedrība pieņem par ekvivalentu preču apmaiņā.
Sabiedrības dažādos vēsturiskos attīstības posmos naudas lomu pildīja dažādas preces, piemēram, kažokāda, dzelzs, sāls. Pamazam šīs preces izkonkurēja zelts un sudrabs, jo šiem metāliem bija liela vērtība, kompaktums, dalāmība, tos bija grūti iegūt vai viltot. Taču paplašinoties preču ražošanai zelta un sudraba naudas izmantošana vairs neapmierināja, jo tā ir dārga un smaga nauda, ja jāmaksā daudz, tad grūti nesāt, kā arī pieauga vajadzība pēc zelta izmantošanas rūpniecībā. Tāpēc pamazām līdz ar zeltu un sudrabu apgrozībā ienāca arī papīra nauda. To izgudroja Ķīnā un ķīnieši atklāja papīra naudas priekšrocības – tā ir viegla, lēti iegūstama. Bet drīz pēc papīra naudas emitēšanas tā kļuva mazvērtīga, lai to novērstu papīra naudai noteica zelta segumu, bet 20.gs. otrajā pusē no zelta seguma atteicās, un pašlaik par papīra naudas segumu kalpo preces un pakalpojumi. Mūsdienās zeltu vienīgi vēl izmanto starptautisko norēķinos.
Galvenie naudas veidi pašlaik ir monētas, papīra nauda un banku nauda. Papīra naudu un monētas emitē valsts centrālā banka, bet banku nauda ir čeki, ko tās izlaiž uz noguldījuma pamata.…