Vispazīstamākie un galvenie naudas veidi ir monētas, papīra nauda un bankas nauda – čeki, kurus bankas izlaiž uz noguldījuma pamata. Papīra naudu un monētas emitē valsts centrālā banka. Taču, kā jau mēs zinām, arvien populārāka kļūst elektroniskā nauda – kartes, kuras atšķiras ar izsniegšanas nosacījumiem un izmantošanas iespējām. Protams, šīs kartes ir atšķirīgas arī vizuāli un ar tehnisko izpildījumu. Tomēr ir gadījumi, kad par precēm vai pakalpojumiem norēķinās nevis naudā, bet citās precēs, proti, par norēķināšanos tiek izmantots barters. No tā mēs varam secināt, ka par naudu var izmantot jebkuru lietu, ko sabiedrība pieņem par ekvivalentu preču apmaiņā.
Viens no iemesliem pāriešanai uz papīra naudu – nepilnvērtīgā nauda ‘izgrūda’ no tirgus pilnvērtīgo naudu. Pilnvērtīga nauda ir tāda nauda, kura pati par sevi ir tikpat vērtīga kā tās naudas vērtība. Savukārt nepilnvērtīga nauda nav tik vērta, cik tā ir vērta naudas izteiksmē. Līdz ar to pilnvērtīgā nauda gluži dabiski izgāja no aprites, jo cilvēki to izmantoja krājumiem un citiem praktiskiem mērķiem. Pilnvērtīgu naudu ikviens un jebkurā brīdī varēja samainīt pret dārgmetālu. Vēlāk, kad strauji pieauga preču un pakalpojumu skaits un tas prasīja arvien vairāk dārgmetālu, papīra nauda bija risinājums – tā varēja viegli atrisināt naudas daudzuma problēmu. Šai maiņai ir vēl viens būtisks ‘pluss’ – papīra naudas ieviešana ļauj izmantot dārgmetālus lietderīgāk.…