Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:329426
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

NATO (North Atlantic Treaty Organisation – Ziemeļatlantijas līguma organizācija) ir militāra savienība, kas dibināta pēc 2. pasaules kara – 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, kā pretspars PSRS. Saskaņā ar parakstīto Ziemeļatlantijas līgumu, tika izveidota Alianse, kurā ietilpa desmit Eiropas valstis un divas neatkarīgas Ziemeļamerikas valstis, kas uzņēmās savstarpējas aizsardzības saistības.NATO dibinātājvalstis ir ASV, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle.
No 1952. līdz 1982. gadam Aliansei pievienojās vēl četras Eiropas valstis - Grieķija (1952), Turcija (1952), Vācija (1955) un Spānija (1982), palielinot dalībvalstu skaitu līdz 16. Pēc Čehijas Republikas, Ungārijas un Polijas uzņemšanas 1999. gada 12. martā organizācijas dalībnieku skaits pieauga līdz 19. Savukārt 2004. gadā Aliansei pievienojās vēl 7 dalībvalstis – Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
NATO ir politiskas un militāras sadarbības alianse starp neatkarīgām dalībvalstīm un tā ir nodibināta saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 51. pantu. Kā deklarēts Vašingtonas līgumu Preambulā, Alianses valstis uzņemas saistības sargāt to tautu brīvību, kopīgo mantojumu un civilizāciju, balstoties uz demokrātijas, individuālās brīvības un likuma varas principiem. Līguma 4. pants paredz konsultāciju iespējas sabiedroto starpā, ja kāds no tiem uzskata, ka tā teritoriālais veselums, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta. NATO dalībvalstis Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā ir apņēmušās piedalīties viena otras aizsardzībā. Šis pants nosaka, ka bruņots uzbrukums pret vienu no dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Taču pretēji plaši izplatītajam uzskatam, tas patiesībā neparedz automātisku militāru reakciju pret agresoru. Tas faktiski paredz, ka dalībvalstis konsultēsies par to kādā veidā uz šādu agresiju reaģēt.
Eiropas un Ziemeļamerikas dalībvalstu partnerībai, pirmkārt, ir politiski mērķi, kurus nostiprina kopīga aizsardzības plānošana un militārā sadarbība, kā arī sadarbība un konsultācijas ekonomiskajā, zinātnes, vides un citās nozīmīgās jomās.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties