Narkomānija daudzās pasaules valstīs ir kļuvusi par aktuālu sociālo un kriminālo problēmu. Visu pasauli satrauc krass narkotiku komercijas pieaugums, kas šodien ir gandrīz pats lielākais starptautiskais bizness, jo, kamēr eksistēs narkotiku pieprasījums, tikmēr atradīsies noziedznieki, kas izmantos citu nelaimi savās interesēs. Šī problēma ir plaši izplatīta arī Latvijā. Narkomānija ar katru gadu izplatās sevišķi plaši un ir kļuvusi par vienu no smagākajām sabiedrības slimībām.
Kolosālā peļņa, ko iegūst narkotiku izplatītāji, no vienas puses, un dzīves mērķu trūkums lielai sabiedrības daļai , no otras puses, arvien vairāk cilvēku piesaista narkotisko līdzekļu lietošanai, izgatavošanai un izplatīšanai.
Nedaudz ieskatoties vēsturē redzams, ka pirmais mēģinājums izstrādāt savstarpēji saskaņotus vairāku valstu pasākums narkomānijas apkarošanai, tas bija 1909. gadā, kad Šanhajā sapulcējās 13 valstu pārstāvji, lai apspriestu narkotisko vielu eksporta novērošanas iespējas no Āzijas reģioniem uz Eiropu un ASV.
Pirmā konvencija par narkotiskām izstrādāta un pieņemta Hāgā 1911. gadā, kad 12 valstu pārstāvji nolēma noteikt kontroli par opija izejvielu ražošanu un izplatīšanu, ierobežot citu narkotisko vielu lietošanu tikai medicīniskiem un citiem legāliem mērķiem un noteikt narkotiku kontrabandas un tirdzniecības apkarošanas pasākumus, konvenciju ratificēja 58 valstis.
Jāmin arī Ženēvas 1925. gada un 1931. gada konvencijas, kuras reglamentēja narkotisko vielu ražošanu un apgrozību, lai tādejādi nodrošinātu to izmantošanu tikai medicīnas un zinātnes mērķiem. 1936. gadā Ženēvā pieņēma konvenciju par nelikumīgas narkotisko vielu tirdzniecības aizliegšanu, tajā tika uzsvērta valstu savstarpējās palīdzības nepieciešamība narkotiku pagrīdes tirgotāju kriminālvajāšanā.…
