Napoleons Bonaparts, Bonapartu dinastijas aizsācējs, dzimis Korsikā muižnieku ģimenē 1769. g. 15. augustā. No 1799. – 1804. g. Napoleons bija pirmais Francijas Republikas konsuls, un Francijas imperators no 1804. – 1814 g. un 1815. gada marta līdz jūnijam.
1785. g. sāka dienēt franču armijā. Napoleons pirmoreiz pievērsa sev uzmanību 1793. gadā, kad organizēja uzbrukumu angļu flotei, kura ieņēmušu Francijas ostu Tulonu. Franču revolūcijas ietekmē 1792. gadā Napoleona notika karagājieni, kuri turpinājās gandrīz gadsimta ceturksni. Vienā pusē atradās revolucionāra Francija, otrā – tādas karaļvalstis kā Lielbritānija, Austrija, Krievija un Prūsija. 1794. g. Napoleons izvirzījās par brigādes ģenerāli. 1795.gadā Napoleons apspieda sacelšanos Parīzē, un drīz viņa vadītā franču armija guva izcilas uzvaras Itālijā. 1796. – 1797. g. Napoleons vadīja franču armiju Z – Itālijā, to sauc arī par Bonaparta Itālijas karagājienu, kura laikā noritēja Napoleona vadītās cīņas pret austriešu un sardīniešu karaspēku, kad Francijas un Eiropas 1. koalīcijas kara laikā 1792. – 1797. g, 1796. g. aprīlī austrieši tika sakauti pie Montenotes, sardīnieši pie – Čevas un Mondovi. 1796. g. 5. maijā Sardīnija noslēdz separātu mieru ar Franciju, 15. maijā Francija ieņēma Milānu, pēc tam aplenca galveno austriešu atbalsta punktu Mantuju. 1797. g. 2. februārī tā kapitulēja, austrieši tika padzīti no Z – Itālijas. Francijas karaspēks devās uz Vīni, pēc pamiera ar Austriju 1797. g. 18. aprīlī franči ieņēma Venēciju. 1797. g. 17. oktobrī tika noslēgts Kampoformo miers ar ko arī Bonaprta karagājiens noslēdzās.
1798. – 1799. g. Napoleons vadīja Ēģiptes ekspedīciju. 1799. g. novembrī Napoleons izdarīja valsts apvērsumu, ko pazīst kā Astoņpadsmito brimēru, tas bija kontrarevolucionārs Francijas valsts apvērsums. Astoņpadsmito brimēru organizēja lielburžuāzija, atbalstīja bagātie zemnieki, kas cerēja nosargāt savus īpašumus no nabadzīgo iedzīvotāju mesām un feodālajiem muižniekiem, tika gāzta Direktorija un nodibināta militāra diktatūra (konsulāts).
…
