Nācis no vienkāršas ģimenes no Korsikas salas. Jau bērnībā parādīja lieliskas sekmes matemātikā un dabaszinātnēs. Droši vien, ka viņš jau tad bija izdomājis saistīt savu dzīvi ar karošanu. Viņš izrādīja mērķtiecību, jo ne jau katrs no vienkāršas ģimenes nākušais bērns vēlāk kļūst par Francijas imperatoru.
Napoleonam uz viņa panākumiem nebija viegls ceļš ejams. Tajā viņam palīdzēja ne tikai viņa prasmes, bet, protams, arī veiksme. Pats fakts, ka tikai gadu pirms viņa dzimšanas Francija bija ieguvusi Korsikas salu no Itālijas, ir ļoti interesants, jo ja tā nebūtu noticis, tad iespējams, ka viņš būtu palicis par tādu pašu vienkāršu advokāta dēlu par kādu piedzima un neviens nebūtu viņu pamanījis. Vai arī viņš būtu kļuvis par tādu pašu lielisku karavadoni un valdnieku par kādu kļuva Francijā, tikai tas būtu noticis Itālijā.
Nenoliedzami viņam piemita lieliskas karavīra iemaņas, kuras apstiprināja tas, ka viņš karaskolu Parīzē pabeidza viena gada laikā. (Pārējie to pabeidz divu gadu laikā) Pietam viņš to pabeidza ar ļoti apsveicamām sekmēm. Par šo skolu viņš bija teicis, ka šī skola ir viņa domu dzimtene. Uzreiz pēc tam viņš pieteicās artilērijas (lielgabalnieku) pulkā. Iespējams, ka ja nebūtu notikusi revolūcija, tad viņam nebūtu bijusi tik lieliska iespēja pierādīt sevi kaujās. Ar laiku viņam uzdeva arvien lielākus uzdevumus, jo jau pirmajās kaujās, kuras viņš aizvadīja kā ģenerālis, viņš bija parādījis, ka ir spējīgs vadīt armiju kaujās. Pirmā reize kad tauta viņu atklāti novērtēja bija, kad pēc izdevīga miera līguma parakstīšanas ar austriešiem Itālijā, viņu Parīzē sagaidīja kā varoni. Šis miera līgums bija svarīgs, jo pēc tā Francija atguva daļu Ziemeļitālijas, tādējādi atnesot mieru ar Austriju.
Laikam, ka uz Ēģipti Napoleonu bija virzījis Francijas ārlietu ministrs, kurš bija teicis – “Ēģipte ir bijusi Romas republikas province; tagad tai jātop mūsējai.”
…
