Lielākā kongresa un miera sarunu, kā arī varas līdzsvara sistēmas saglabāšanas Eiropā problēma bija “nebrālība”, piemēram, Austrijas iedomībai ar Vāciju, kas sākotnēji nebija tik ietekmīga, kādu to pazīstam šodien, lai arī pēc kara zināmās vērtībās valstis bija vienotas. Mieru vēlējās visas valstis.
Viens no galvenajiem stratēģiskajiem punktiem bija stiprināt Eiropas valstis – iepriekš saskaldītais Eiropas kontinents tika apvienots un nostiprināts. Par valstu mērķa patiesumu liecina arī attiecību uzsākšana ar Franciju, apzinoties, ka stabilai sistēmai neder apvainojusies un vāja zaudētāj-valsts, un 1818 Vīnes kongresos sāka piedalīties arī Francija.
Vīnes kongresa rezultātā tika noslēgtas divi līgumi: Šomonas alianse (Lielbritānija, Prūsija, Austrija, Krievija) un Svētā alianse (Prūsija, Austrija, Krievija).
Vīnes kongress ne tikai izveidoja ilgāko miera periodu Eiropā, bet arī apvienoja Eiropas trīssimt valstiņas aptuveni tādā politiskajā kartē, kādu mēs redzam šodien. Diemžēl, pēc Pirmā pasaules kara politiķi nebija mācījušies no vēstures un šī kongresa viedumu bija piemirsuši un neapgājās ar Vāciju tā, kā šajā gadījumā ar Franciju.
…